Античная литература

( скачать реферат в архиве )

Файл 1
Российская коллекция рефератов (с) 1996. Данная работа является неотъемлемой частью универсальной базы знаний, созданной Сервером российского студенчества - http://www.students.ru .







Latvijas Universitate

Biblioteku zinatnes un informacijas fakultate

Antika literatura

Konspekti

Antika literatura



nepilna laika
1.kurss






Riga/1999.gads



Sengrieku literaturas periodizacija
(9.-18. gs.p.m.e. (m.e. 3.; 4.gs.)

1. Arhaiskais periods
(9.-7.gs.p.m.e.)
Eposs
(Varoneposs)
Homers
"Iliada", "Odiseja"

Didaktiskais eposs
Hesiods
"Darbi un dienas", "Teogonija"

Fabula
Ezops

2. Klasiskais periods
(7.-4.gs.p.m.e.)
Lirika
(elegija un jambi)
Kallins
Tirtajs
Mimnerms
Arhilohs
}7.gs.p.m.e.



Solons
Teognids
}6.gs.p.m.e.


Melika
Alkajs
Sapfo
Anakrionts
"Man apmulst prats", "Zilonkaurokturis"
"Jau meness ir zudis skatam"
"Steidzies puisen..."

Koru lirika
Pindars
Pitiska Epinikija Etnas Hieronam

Tragedija
Eshils
(545.-456.g.p.m.e.)
"Sasaistitais", "Prometejs", "Oresteja", "Agamemnons"
Horeforas - ziedotajs
Eimenidas - lebveligas.


Sofokls
(496.-406.g.p.m.e.)
"Antigone", "Valdnieks Edips"


Eiripids
(484.-406.g.p.m.e.)
"Medijas", "Hipolits", "Trojietes", "Helena", "Orests", "Elektra", "Ifigenija Aulida", "Bakhantes"

Komedija
1) Vecatiska
Aristofans
(450.-384.g.p.m.e.)
"Jatnieki", "Makoni", ""Lapsenes", "Miers", "Putni", "Vardes", "Bagatiba", "Aistrate", "Sievietes tautas sapulce", "Sievietes Tesmoforiju svetkos"
Atiskais posms
(5. - 4. gs.p.m.e.)
Vesturiska proza
Herodots
(484.-424.g.p.m.e.)



Tukidids
(460.-400.g.p.m.e.)
"Vesture" 8 gramatas


Ksenofonts
(430.-355.g.p.m.e.)
"Griekijas vesture"

Retoriska proza
Lizijs
(459.-380.g.p.m.e.)
"Runa pret Eratostenu"


Demostens
(384.-322.g.p.m.e.)
"Tresa runa pret Filipu"

Folozofiska
proza
Platons
(427.-347.g.p.m.e.)
"Valsts"


Aristotelis
(384.-322.g.p.m.e.)
"Poetika"
3. Helenisma laika literatura
(3.-1.gs.p.m.e.)

Menandrs
(342.-392.g.p.m.e.)
"Igna", "Skirejtiesa"


Teokrits
(310.-250.g.p.m.e.)
"Idilles", Sirakuzietes"


Kallimahs
(310.-240.g.p.m.e.)
"Tabulas", "Celoni"


Rodas Apollonijs
(295.-215.g.p.m.e.)
"Argonautika"
4. Romas laikmeta literatura
(1.gs.p.m.e.- m.e.4.gs.)

Plutahs
(46.-120.g.m.e.)
"Morales traktati", "Paralelie dzives apraksti"


Lukians
(125.-180.g.m.e.)
"Musas slavinajums", "Bez mantojuma atstatais", "Dievu sarunas", "Juras sarunas"


Longs
(apm.2. vai 3.gs.m.e.)
"Dafnids un Hloja"


Homers

Nav ipasi vesturisku zinu. Vins ir bijis akls, dieviskas iedvesmas apgarots dziesminieks. Apmeram septinas pilsetas pretende uz Homera dzimteni. It ka vins esot uzturejies Hija. Velak tur dzivojosi homeridi. Vini izplatija Homera dzeju. Grieku dailliteraturas vissenakie pieminekli ir eposi "Iliada" un "Odiseja", par kuru autoru tiek uzskatits aklais dzejnieks Homers. Ta domaja ari antikaja pasaule, lai gan jau tad konkretu biografisku zinu par Homeru nebija. Vina eposi, mainoties laikmetu literari estetiskajam prasibam, vienmer palika izcila dzejas meistardarba neatdarinams paraugs.
Par poemu rasanos laiku ir domstarpibas, bet apmeram 8.gs.p.m.e. Temas ir par Trojas karu, kas norisinajas apmeram 13., 12.gs.p.m.e. eposu vestijums ir par pagatni. Homers tajos iepin sava laika notikumus. Poema atrodams Mikenu kulturai piederosi motivi. Mikenu kulturas ziedu laiku 16., 12.gs.p.m.e.
Eposos attelotie notikumi saistiti ar grieku (ahaju) karagajienu uz Troju (jeb Iliju), pilsetu Mazazija. "Iliada" stasta par Trojas aplenksanas pedeja, desmit? gada notikumiem; sizeta pamata - stasts par varona Ahilleja dusmam. Grieku karavadona Agamenona aizvainots, vins atsacijies cinities, un grieki nespej gut uzvaru par trojiesiem, kamer kaujas nepiedalas Ahillejs. Tomer, uzzinot, ka nogalinats vina vistuvakais draugs Patrokls, saniknotais Ahillejs dodas kauja un uzveic trojiesu vadoni Hektoru.
"Odiseja" ir nedaudz jaunaka poema par "Iliadu". Ta veltita grieku varona Odiseja piedzivojumiem pec Trojas kara, kad, juras dieva Paseidona vajats, vins klejo desmit gadus, lidz atgriezas pie uzticigas sievas Penelopes.
Varonpoemu saturu veidojis ne tikai bagats grieku folkloras un mitologijas materials un pasa autora makslinieciska fantazija, bet ari vesturiski fakti. Troja patiesi eksistejusi. Arheologisko izrakumu rezultata (tos uzsaka XIX gs. vacu tirgotajs H. Slimanis) tika atklati vairaki sis pilsetas kulturslani. Viens no tiem slanis atbilst eposos attelotajam Senajos egiptiesu un hetu XIV-XIII gs. p. m. e. dokumentos mineti ari vairakkartejie ahaju iebrukumi Mazazijas piekraste, ieverojamakais no kuriem, iespejams, bijis ta saucamais Trojas kars. Ta notikumi tiek attiecinati uz XIII gs. p. m. e., kad Griekija un Egejas juras salas vel valda sena un bagatiga Egejas kultura (saukta ari par Kretas-Mikenu kulturu - XVII-Xll gs. p. m. e.). "Iliada" un "Odiseja" atspogulojas ne vien sis laikmets, bet ari daudzas iezimes, kas raksturo IX-III gs. p. m. e., tadel ar siem gadsimtiem pienemts saistit eposu galigas izveides laiku.
Gruti tomer atdalit patieso. Mezglos sapito autora idealizeto vestures notikumu kodolu no mitiem, kurus savukart papildina fantastiski motivi. Poemam raksturigi, ka lidzas grieku un trojiesu varoniem darbojas ari dievi, ne vien lemjot un virzot notikumu gaitu, bet reizem ari aktivi cinoties kaujas lauka viena vai otra no karojosajam pusem.
"Iliadas" un "Odisejas" maksliniecisko savdabigumu veido varonpoemam tipisku izteiksmes lidzeklu kopums. "Tas ir episkajam stilam raksturigais nesteidzigs, plasi plustoss vestijums, tradicionali vienadas vardkopas, rindas, stastijuma epizodes. sadas ta saucamas formulas, pastavigie epiteti, plasi salidzinajumi, krasni sava uzskatamiba, heksametra pantmers - butiskakas si stila iezimes."
Eposa nenoliedzami vienota iecere un tas realizacijas makslinieciskums nodrosinaja Homeram spozu slavu jau antikaja pasaule un vairak neka 20 gadsimtus pec tam. Tomer jau senatne radas jautajums par abu poemu autoru: Homeram piedeveja vel virkni citu episku darbu, velak uzskatija, ka vins sacerejis tikai "Iliadu" un "Odiseju", bet dazi hellenisma laikmeta petnieki "Odiseju" atzina par kada cita dzejnieka darbu. Ta saucamais "Homera jautajums" par plasu diskusiju objektu kluva XVIII gs. beigas, kad vacu filologs F. Volfs izvirzija domu: "Iliada" un "Odiseja" esot atsevisku dziesminieku dazada laika sacereti varonstasti, kuri velak apkopoti un redigeti. Ta sai jautajuma pakapeniski iezimejusies divi pamatvirzieni: unitariju teorija (poemas esot vienotas, un tam esot viens autors) un analitiku teorija (eposi sastavot no pastavigam dalam, kuras saceretas dazados laika posmos). Vairums musdienu zinatnieku aizstav iespeju savienot abu uzskatu racionalakos pieradijumus: sengrieku eposu veido dazadu vesturisko laikposmu notikumi un miti, kurus vienota makslinieciska veseluma sakausejis viens autors (legendarais Homers).
Homera poemas nozimigi ietekmejusas velako gadsimtu grieku un romiesu literaturu un makslu, bet ar Vergilija "Eneidas" starpniecibu ari Rietumeiropas eposa attistibu.
Homera "lliada" un "Odiseja" ir un paliek savdabigs sengrieku kulturas simbols.


Hesiods (8.-7.gs.p.m.e.)

Hesiods ir spilgti izteikta personiba grieku literatura.
Hesioda dzives laiku var noteikt tikai aptuveni 8.gs. beigas vai 7.gs. sakums p.m.e. Vins tatad ir Homera eposa jaunakais laikabiedrs. Taja laika gints kopienai sabrukot un skiru sabiedribai veidojoties, Griekija strauji attistijas privatipasums, saasinajas skiru cina. Naturalas saimniecibas vieta stajas naudas saimnieciba. Tas stipri ietekmeja sikos un videji turigos zemniekus, kas nonaca pilniga atkariba no lielajiem zemes ipasniekiem. Hesiods, budams sikais zemes ipasnieks, labi zinaja zemnieku dzives un darba apstaklus un runa par tiem didaktiskaja poema "Darbi un dienas".
"Darbi un dienas" ( si didaktiska poema atskiras no varonu eposa ar to, ka taja ir mazak mitologiska materiala, toties ar daudz lielaku tiesamibu ienak realas dzives attiecibu attelojumu. Pec apjoma darbs ir neliels, bet satura zina nozimigs. Hesiods sava poema neruna par talo pagatni, bet vairak pieversas tagadnei par sava laika sasapejusiem jautajumiem. Tiesas pravas uzsaksanas iemesls bija poemas sarakstisana. Tiesas darbus uzsaka Hesioda bralis Perss, un piekukulojot tiesu, panakt netaisnigu lemumu un atnem Hesiodam mantojuma dalu.
Hesiods izvirza uzdevumu ( runat patiesibu. Poemas pirmaja dala Hesiods runa par socialo netaisnibu, par valdniekiem liekeziem, tiesnesu korumpetibu, varmacibu, patvalu.
Vins ari mekle lidzeklus ka to noverst, dod padomu savam bralim Persam neiesaistities kildas un izvairities no skalam sapulcem, bet pieversties darbam. Tapat vins ar ironiju runa par perkamajiem ieredniem, valsts viriem.
Hesiods liek saprast, ka taisniba stav augstak par varu, bet cilveks biezi vien to saprot tikai tad, kad nonacis jau nelaime. Un netaisniem spriedumiem ka ena lidzi nak Zverests, un Tiesa vienmer tiecas uz mantkarigiem laudim, ta atnes tiem nelaimi, bet kas taisnigi tiesa, tam pilseta plaukst un zel, un tauta laimigi dzivo. Tur valda particiba un saticiba.
Hesiods aicina valdniekus apsvert verigi sirdi, ka spriest taisnigu tiesu, jo tautai ir jamaksa par valdnieku vainu. Launumu ir pilna pasaule un cels uz to ir lidzens un viegli ejams.
Runajot par darbu Hesiods aicina jau laikus domat par razu, lopiem, neko neatstat nepadaritu, neko neatlikt uz pedejo bridi. Aicina neaizmirst muzigos dievus, kad cilveks ir kluvis bagats, un ziedot tiem labako no ta, kas tam pieder, tad ari dievs nenoversis savu laipno vaigu. Tapat ari pieversas cilveku savstarpejam attiecibam. Vins pamaca, kad zemniekiem sakt darbus, sai dienu uzskaitijuma labi saskatami grieku tautas ticejumi. Lasot poemu reizem skiet, ka autors dzivi saskata drumas krasas, bet tomer vins tic taisnibas uzvarai. "Darbos un dienas" var atrast daudzus sakamvardus un parunas, kas ir popularas un tiek lietotas vel sodien. Daudzas rindas ir veltitas dabas telojumiem, bet tas vairs nav tik bagatigi krasni aprakstitas ka Homeram, kaut gan ari Hesiods savos darbos ir izmantojis epitetus, salidzinajumus un atkartojumus.
"Teogonija" parada izmainas skiru sabiedribas iekarta (piemeram pareja no matriarhata uz patriarhatu) mitologiski atspogulojas teikas par veco dievu cinu ar jaunajiem. Pamata pasaules izcelsanas hronologija, pec Hesioda domam, vispirms bija Haoss - "tumss tuksums", Zeme un Erots ( "milestiba". No Haosa un Zemes dazadas paaudzes radas parejas pasaules dalas ( Erebs "Tumsiba", gaisais Eters, Debsis, Jura, Saule, Meness. Hesiods apraksta ne tikai realus pielugsanas objektus, kas grieku kultura bija dievi, bet ari to speku personifikacija, kurus vins domaja ka cilvekus ricibas ietekmetajus - Darbs, Aizmirstiba, Bads, Skumjas, Kaujas, Slepkavibas, Kildas, Meli utt.

Ezops (apm. 6gs.p.m.e)
Drosu vesturisku zinu nav, bet 5.gs.p.m.e. vesturnieks Herdots apgalvoja, ka Ezops dzivojis 6.gs.p.m.e.), bijis vergs Samas sala un Delfos ticis nogalinats.
Ezopa fabulu motivs ietverts morales, tajas uzsverts, ka pasaule valda launums, ka liktenis ir mainigs, bet nakotne nedrosa un nenoteikta, ka nav jacensas mainit liktena pieskirto stavokli, jo izmainas var nest vel lielaku nelaimi.
Fabulu personazi - dzivnieki, augi, cilveki, dievi - bet tie sevi nevienmer ietver tas ipasibas, kadas ir pierast personificet ar tiem (skudra - stradiga, lapsa viltiga), bet ari pilnigi preteju ipasibu paudeji (skudra - meliga un zagliga)
Fabulu stils ir vienkarss, skaidrs un lakonisks.


Kvints Horacijs Flaks (65.g. - 8.g. p.m.e.)

Zinas par vina dzivi atrodamas vina darbos. Dzimis Dienviditalija, Venosa. Tevs brivlaistais ( tas bija kauna traips, kas nepameta Horaciju un radija zinamu nepilnvertibas sajutu, lai gan apzinajas savu nozimigumu Romas literatura. Studeja Roma grieku un romiesu literaturu, retoriku, filozofiju. Velak zinasanas papildina Atenas. Stude stoiku un Epikura filozofiju. Iestajas republikanu armija 41.gada piedalas kauja pie Filipam pret Augustu un Antoniju. Kad cieta neveiksmi glabjas begot. Pec amnestijas atgriezas Roma, bet vina ipasumu konfisce par labu oktaviana veteraniem. Palicis bez lidzekliem, Horacijs uznemas rakstveza pienakumus un nodarbojas ar dzejosanu. Ar to iemanto Virgilija draudzibu, kurs ieved vinu Mecenata pulcina. driz pec Mecenata naves ari Horacijs mirst un tiek apglabats blakus. Mecenats bija tas, kas iepazistinaja Horaciju ar Augustu un tas vinam piedavaja goda amatu, bet Horacijs atteicas, gribedams sevi pasargat no intrigam.
Slavu Horacijam atnesa "Satiras", "Epodi".
Pakapeniski samierinajas ar jauno valsts iekartu, kluva par Augusta slavinataju.
Horacija darbi tiek publiceti sada seciba: Odas, Epodi, Gadsimta himna, Satiras un Vestules. Te nav ieverota darbu tapsanas seciba. "Satiras" un "Epodus" rakstijis savas literaras darbibas sakuma.
"Satiras" ( izdotas 1.gs. cetrdesmitajos gados p.m.e. divas gramatas.
1.gramta ( 10 satiras
2.gramata ( 8 satiras.
Sarakstitas filozofiskaja dialoga forma daktilu heksametra. Horacijs tas sauca par "Sarunam". To valoda ir viegla, tuva Prozai.
"Satiras" Horacijs pieversas privatai dzivei, skar morali filozofiskas problemas, sadzives paradibas, risina literaturas jautajumus. Izzobojot netikumus. "Satiras" ( mistrojums formas un satura zina dazadi dzejoli. "Satiru" dibinatajs - Lucilijs 2.gs.p.m.e. Horacijs parmet Lucilijam neizkoptu stilu. Horacija "credo" ir apvienot Romas seno dzejnieku idejas ar "jauno" dzejnieku sasniegumiem formas izveide. "Satiras" pauz savus filozofiskos uzskatus sintizejot epikuriesu un satiriku macibas, iesaka baudit dzivi, bet but pieticigam, savaldit kaislibas, ieverot meru.
Horacija morale nav sausa, dragmatiska. Vins pamaca ar labsirdigu humoru - pasaka patiesibu smejoties. Izsmej skopulus, mantrausus, dziru cienitajus, kaislibas vergus. Visur sadi konkreti piemeri, salidzinajumi (piemeram, lauku miers - pilsetas burzma, lauku pele - pilsetas pele).
Savos darbos daudz runa pats par sevi, savu gadigo tevu, par Mecenatu. Viegla stastijuma pieversas nopietniem tematiem, izmantojot fabulas, atzinas. "Satiras" spilgti, tiesi attelo Romas dzivi.
"Epodi" - piedzivojums, jambu pantmera satureti dzejoli, kas sastav no divrindu strafam, kuras otra varsma ir isaka par pirmo.
No Arhilaha Horacijs parnemis griezigus jambus - pantmerus un aso toni. Bet "Epodu" saturs ir originals, nav aizguts no griekiem.
"Epodos" izsmej cilveku trukumus, pieversas dazadam dzives paradibam. 2.epods - ipasi populars, jo taja runa ir par vienkarsa zemnieka dzivi, pedeja strafa noskaidrojas, ka lauku idilles slavinajums ir liekuligs. "Epodas" paradas Horacija politiskie uzskati, kas pakapeniski mainas. "Epodas" jau paradas Oktaviana - Augusta cildinasana, kas nav "Satiras".
"Odas" - cetras gramatas, tris iznak 43.g.p.m.e. bet ceturta 33.g.p.m.e.
Pieskaras filozofiski etiskiem jautajumiem. Tapat iet savu "zelta viduscelu" - Horacija gudribu. Tiek cildinats Augusts un Romas valsts. "Odas" atspogulojas ar Horacija personisku pardzivojumi. Raksta par milestibu, biezi mainot milas objektu. Bet vina milas dzeja nav jutu istenuma un kveles. Taja vairak ir pardomas, kas nesavilno lasitaju. Horacijs augsti verte draudzibu. Vins ieviesis romas literatura grieku pantmerus un veidojis tos smalkakus. Ietekmejies no Alkaja, Anakreanta, Sapfas. "Odas" ir slavenakais Horacija darbs tiesi ar sava satura bagatibu, izteiksmes telainibu.
17.gs.p.m.e. sacer patriotisko "Gadsimta himnu", un pedejais darbs ir "Vestulu" gramatas. Tas adresetas atseviskam personam. Padzilina ieprieksejos darbos paustos uzskatus. Slavena ir otras gramatas tresa vestule ( "Dzejas maksla" ( runa par dzejas teoriju, dramu. "Vestule - 476 varsmas. Skarti kompozicijas, formas jautajumi. Prasiba pec viengabalainibas, stila atbilstibu saturam. Atturesanas no lieka naturalisma. Versas pret dievu iejauksanos lugas beigas, pret slepkavibam uz skatuves. Dzejas pamata ir talanta un makslas tehnikas salidzinajums. "Dzejas maksla" ir literaras teorijas zanra pilnigakais un labakais paraugs Romas literatura.


Publijs Ovidijs (43.g.p.m.e. - m.e.18.g.)

Ovidija literara darbiba saistita ar Augusta valdisanas 2.posmu.
Ovidija biografija ir vina "Skumju elegija" ceturtas gramatas 10.elegija.
Dzimis Sulmona. Celies no jatnieku dzimtas, gimene jaunakais dels. Macijies retoriku skola Roma. Ovidijam padevusas svazorijas, kuras nepieciesama bagata iztele un emocionalitate. Pec skolas beigsanas dodas uz Griekiju un apmekle Atenas, kur padzilina savas zinasanas. Atgriezoties Roma strada par policijas zemakas pakapes ieredni. Bet sis darbs vinu neinterese un vins nododas literaturai. Izveidojas par sava laika popularako dzejnieku Roma. Romu uzskata par savu dzimteni un ir laimigs, ka var dzivot Roma. Piecdesmit gadu vecuma, m.e. 8.gada, Ovidijs tiek izraidits trimda uz Tomi pilsetu Melnas juras piekraste. Ar so pilsetu sasitas II.posms Ovidija dzive, no m.e. 8.-18.gadam. Augustu neapmierinaja Ovidija literara darbiba. Dzejolu krajums "Milas maksla" atklaja Augusta Romas sabiedribas apsaubamo tikumibu. Sava dailrades I posma Ovidijs pret Augusta etiskajam reformam izturas nenopietni un to Augusts uzskatija par protestu, neuzticibu. Ovidijs mirst trimda, m.e. 18.gada. Apbedits netiek Roma, bet turpat trimda.
Literaro darbibu var iedalit 3 posmos:
1) milas dzejas ( "Milas dzeja", "Milas elegija", "Varones", "Milas maksla", "Zales pret milestibu";
2) religiski mitologiska satura poemas ( "Fasti", "Metamarfozas";
3) trimdas laika dzeja (8.g.m.e. -18.g.m.e.) ( "Skumjas elegijas", "Vestules no Panta"
"Milas elegijas" ( piecas gramatas. Sagadaja Ovidijam milas dziedona slavu. Otraja izdevuma iznaca tris gramatas. Milas elegijas ir veltitas vienai varonei ( Korinnai. Tacu atskiriba no Katulla korinnas, Ovidija Korinna ir vairak nosacits tels. Ovidijs sniedz precizu Korinnas arejo portretu, bet neatklaj savas jutas. Tai nav savas sejas, dveseles, ta iemieso skaistu sievieti vispariga nozime. Ovidijs milas zanra ir ne tikai turpinatajs, bet ari novators.
Ovidija miletajam milestiba nav dzils un vienreizejs piedzivojums, bet gan viegla, aizraujosa rotala. Tas spej milet gan kundzi, gan vinas verdzeni.
"Varones" ( piecpadsmit vestules, kuras saviem prombutne esosajiem viriem un milotajiem raksta grieku mitu varones.
Visas vestules ir par vienu tematu: skirsanas, ilgas, vientuliba, greizsirdibas mokas, skumjas atminas par nelaimigas milas sakumu, domas par navi, lugums atgriezties.
Kautriga Penelope un kaisliga Fedra, sentimentala Enona un atriebiga Medeja, pamesta Didona un ar varu skirta Brizeida katra savadi pardzivo savas jutas.
Ovidijs smel no dazadiem avotiem, vins izmanto Homeru, tragedijas, helenistisko poeziju, telojosas makslas darbus. Ari pilnigi pastavigi parstrada sizetus. Vina varones gandriz vienmer ir bailigas un nevarigas, ka piemeram Ovidija Didonai nav to iezimju, kuras vinai bija devis Virgilijs.
Apmeram ap to pasu laiku, kad Ovidijs raksta "Varones", top ari vina tragedija "Medeja", kura lidz musdienam nav saglabajusies.
"Milas maksla" ( savdabiga parodija.
I.dala - par milas objektu atrasanu
II.dala - par iekarosanu
III.dala - par milestibas saglabasanu.
Pamacibas vispirms sniegtas viriesiem, pec tam sievietem. Daudz izmantoti salidzinajumi.
"Zales pret milestibu" - padomi ka izarsteties no nelaimigas milestibas. Dod atzinu, ka milestiba ir ka slimiba un zales katram vajadzigas citadakas.
Si I.perioda dzeja ir viegla, bez ipasa satura dziluma. Ovidijs vispilnigak atspogulo milestibu, Iedzilinas sievietes jutu pasaule, pardzivojumos. Necensas neko idealizet.
II.posma pieversas religiski mitologiskam poemam.
"Fasti" - neskaidro Romas seno parazu un svetku izcelsmi. Atbilst augusta centieniem.
Izmanto teikas par romiesu svetkiem un ataino to atmosferu. Sis teikas kopa saista romiesu kalendars, katra gramata veltita kadam menesim un sakas ar menesa nosaukuma izskaidrojumu. "Fastas" aplukoti vissenakie dievi un laiku. Augusts un Julijs Cezars tiek pielidzinati dieviem. "Fasti" saista ar patriotismu, milestiba uz tautu caurauz visu Romas senatni, un lidz ar to dara interesantu parazu un tradiciju aprakstu.
"Metamorfozas" - poema par dievu un cilveku parversanos dzivniekos, augos, akmenos, zvaigznes. Grib paradit dzives daudzveidibu, cilveka sarezgito, pretrunigo raksturu. "Metamorfozas" atspogulo pasaules vienotibu, ka viss pasaule ir saistits ar cilveku. "Metamorfozas" ir visuma vesture, sakot no Noasa beidzot lidz vesturiskajam laikmetam. Izmanto visu grieku mitologiju (250 miti). Poema sastav no 15.gramatam, darbiba tajas notiek dazadas vietas un poema tiek sadalita ciklos: Argosas un Tebu miti, argonauti, Herakls, Enejs un vina pecnaceji.
Pasaules parversanas no haosa lidz harmoniskam kosmosam. Mits par cetriem cilveces attistibu posmiemiem: zelta, sudraba, vara un dzelzs laikmetiem. Dafnes parversana lauru koka (I gr.); mits par Faetonu, Saules delu, kas izludzies no teva vina ratus un tikko ka nav sadedzinajis zemi (II gr.); par Narcisu, kas noraidijis nimfas Eho milu, bet iemilejies pats sava attela (III gr.); novele par Pirama un Tizbes nelaimigo milu (IV gr.); teika par Niobi, kas lepojusies ar saviem berniem un vinus zaudejusi augstpratigas lielisanas del (VI gr.); par Kefala un Prokridas greizsirdigo milestibu (VII gr.); nelaimigais Daidala un Ikara lidojums (VIII gr.) teika par Orfeju un Eridiki, milas miti, kurus stasta Orfejs (X gr.); Keika un Halkionas uzticiga mila (XI gr.).
"Skumju elegijas" - piecas gramatas.
I.gramata tapusi cela uz trimdu. Apraksta vetru Adrijas jura, kas kugi atdzen pie Italijas krastiem.
5.elegija Ovidijs sevi salidzina ar Odiseju. Un uzvar, ka vina liktenis ir vel bedigaks, jo nav atpakalcela uz Romu.
3.elegija apraksta pedejo nakti Roma, un neslepj savu dzilo izmisumu.
II.gramata ir ka vestule Augustam. Ovidijs aizmirst savu lepnumu un ludz Augustu laut tam atgriezties. Drumi un peleki Ovidijs apraksta trimdas ainavu un tads ir ari vina dveseliskais stavoklis.
III.gramata Ovidijs apraksta vietejo iedzivotaju drumo raksturu.
IV.gramata stasta par to, ka vinam nacies aizstaveties ar ieroci rokas.


Pindars (apm.522-441.g.p.m.e.)

Grieku klasikis. Dzimis Oratorija, izglitojies Atenas, velak uzturejies Sirkuras, Akraganta. Parvaldijis visus svinigas koru lirikas zanrus.
Visieverojamakas ir epikenijas - slavinajumi uzvaretajiem visparejas grieku sacikstes - sporta speles.
Pindara darbi apkopoti 17.gramatas. Saglabajusas 45 epikenijas 4 gramatas, kas sadalitas pec sacensibu vietam:
1) Olimpiskas - uzvara Olimpija
2) Pitiskas - uzvara Delfas
3) Nemejiskas - uzvara Nemeja
4) Istmiskas - uzvara Istma.


Solons (638. - 558.g.p.m.e)

Izcils Atenu politiskais darbinieks. Vins ir vergturu demokratijas un to socialo pamatprincipu dibinatajs, uz kuriem balstoties attistijas Atenu demokratiska polisa. Vina dzives laika bija smagas ekonomiski politiskas krizes. Si krize draudeja izversties pilsonu kara. Saja situacija Solons tika uzaicinats ka skirejtiesnesis un likumdevejs. Turigie tika iegrozoti, Atenu zemnieki atbrivoti no paradu verdzibas. Solona politiska darbiba spilgti atspogulojas vina dzeja. Vina elegijas un jambi ir vina politiskas darbibas atskaite. Populars Solons kluva ar elegiju "Solaminas". Taja vins aicina ateniesus nebut gleviem un atkarot megeriesiem zaudeto Solaminas salu. Solonam piemita patriotisks patoss, lepnums par savu pilsetu, lidzjutiba pret verdziba pardotajiem.
"Solamina"
Ievada Solons uzruna ateniesus aicina cina par Solominas salu, ar ironiju runa par cilveku letticibu, mulkibu.
"Katrs par sevi jus gudri un lidzigi viltigam lapsam,
Tomer, kad sanacis bars, sekls un tukss jusu prats.
Virus ar glaimigu meli jus iecelat valdnieku troni,
Vardi jums vienigais mers, neskatits tikums un darbs."
"Solaminas" beigas dod it ka atskaiti par saviem darbiem. Par to, ka nav tuksu vardu runatajs, bet solito ir pildijis. Atbrivojis vergus. To visu panacis ar stingru likumu un taisnibu. Beigas izsaka domu par savu gruto politika likteni, par to, ka tiek vajats. Dod salidzinajumu:
"No visam pusem tapec vajats esmu es
Ka niknais vilks, kam apkart stajies sunu bars."

Alkajs (7.gs.p.m.e.-6.gs.p.m.e.)

Dzimis Mitilenes pilseta, aristokratu gimene. Vina dzives laika risinas asas cinas starp demosi un dzimtas aristokratiju. Demokratu uzvaras rezultata Alkajs ir spiests atstat dzimteni un doties trimda. Alkja lirika ir gan politiska tematika, gan milas lirika, dziru dziesmas, himnas. Alkajs izmanto dazadus pantmerus, bet nozimigaka ir Alkaja strofa, ko velak izmanto Horacijs.
"Nav vietas skumjam dzive, ja tam nav nekada jega, labak ir priecaties, baudit dzivi. Ziema saistas ar kaut ko nevelamu, nepatikamu, bet ziedonis ar prieku, dzivibas atgriesanos daba un cilvekos."

Sapfo (6.gs.p.m.e.)

Dzivojusi Lesbas sala, Mitelene vadijusi skolu, kur macija aristokratu meitenem dzeju, muziku, deju. Budama aristokrate, tapat ka Alkajs un Teognids ir spiesta atstat dzimteni un doties trimda. Kadu laiku dzivo Sicilija. Zinas par vinas dzivi ir maz un tas ir pretrunigas. Vieniga lieciba ir vinas dzeja. Ir legenda, kas vesta par to, ka Sapfo bijusi nelaimigi iemilejusies un metusies no klints jura. Sapfo izmanto dazadus pantmerus un strofas. Velak Horacijs izmantojis sava dzeja ta saukto Sapfo strofu. Dzeja galvena uzmaniba veltita milestibai, jaunibai, dzives priekam. Te paradas jutu neviltotiba, pardzivojuma dzilums, tiesums, spilgta emocionalitate.
No vinas saglabajusies "Himna Afroditei". Sapfo Afroditi uzruna ka senu draudzeni, loti tiesi, personigi. Te nav neka no patosa, tie ir pirmie soli dzejnieka profesionalitates cela. Pirmaja dala aicina Afroditi paliga savas bedas, lai ta vinu atbrivo no sirdsnemiera, kas vina valda.
Otraja dala paradits loti spilgts milestibas pardzivojuma atspogulojums. Spilgti, tiesi un neviltoti attelotas Sapfo jutas, milestiba. Varbut pat parak tiesi. Saja dala it ka tiek atkailinata vinas dvesele.
Tresa, ceturta un piekta dala dabas telojums, ar kuras palidzibu tiek paradits dveseles nosaknojums.
Beigas izskan pesimisms, skumjas par vientulibu, atstatibu.
"Jau meness ir zudis skatam,
Un Plejades sen jau projam (
Nakts vidus, bet laiks iet secen, jo viena, es viena gulu."
Ta nevar rast mieru ne miega, ne darba, jo visas domas saista kads jauneklis.
Epitalamijas
Dzires, kares, svinibas, vins, jautriba, ligavaina slavinasana, tapat pieminets vindevis Hermijs.

Anakreonts (6.gs.p.m.e. 2.puse)

Dzivojis Teosa. Velak pec persiesu iebrukuma parcelas uz Trakiju, velak uz Griekiju. Samas salu, kur dzivoja tirana Polikrata, tad Atenas, Tesalija, kur ari miris. Dzejas tematika ir vienveidiga - rotaliga milestiba, dziru dziesmas, te nav jutu dziluma, tiesu pardzivojumu, kas ir Sapfo un Alkaja lirika. Popularitati vina dzeja ieguvusi ar aspratigu rotaligumu, gaisu ironiju, improvizatorisku vieglumu. Ar hellenisma laiku izplatas anakreontiska dzeja, kas atdarina Anakretonta dzejas formu un saturu tik tiesi, ka nezinot autoru to ir gruti atskirt originalu no atdarinajuma.
Dzeja ir viegla, rotaliga
1. Prieku baudisana.
2. Rugtums par vecumu, kas tuvojas.
3. Ironija par milestibu, kas grib aizbegt, bet nespej.

Arhilahs (7.gs.p.m.e.)

Dzimis Parosas sala, aristokrata un verdzenes dels, nebudams likumigs dels, bija zinama mera deklasets cilveks un, trukuma spiests. dzivojis nemierigu, kara algotna klainotaja dzivi, piedaloties kara gajienos jaunu koloniju iegusanas del, nekur neiedzivojies apkarteja vide. Vins pats sevi raksturo ka "kara dieva kalpu, kam pazistamas ari muzu saldas davanas". Kars vinam ir eksistences avots. Budams kara algotnis, lielako dzives dalu pavada dazadas Griekijas pilsetas. Galvenokart rakstijis elegijas un jambus, mazak sacerejis fabulas. Tas sacerejis divrindes, kur otra rinda pantmera atskiras no pirmas. Neviens darbs nav saglabajies pilnigi. Fragmenti liecina par izkoptu valodas lakonismu, izteiksmes lidzeklu daudzveidibu. Vina dzeja jutama smalka ironija, asi nievajosa satira, ka ari gaisu jutu apdvesta milas jusma, aicinajums dzives grutibas un bedas remdet vina. Sava dzeja noliedz tradicionalo aristokratijas morali, tadel ari izvelejies kara algotna dzivi. Par begsanu no kaujas laika dzejnieks stasta aukstasinigi ar zinamu pasironiju. Vina dzeja atspogulojas vina dzives filozofijas pamatprincipi: izturiba, viriskiba, apzinasanas, ka straujas liktena parmainas ir likumsakarigas dzives ritms. Vinam piemit specigs temperaments, loti tiesi un spilgti attelo savas izjutas attieksme pret dzives daudzveidibu.
Arhilaha elegija varonim kauja lidzi ir vins un maize. Un vinu dzerot tam skeps ir atbalsts, bet vins ir atbalsts kauja. nenopel par to. ka vairogs tiek aizmirsts kaujas laika, bet priecigs, ka pasa ada vesela, kas bedas par vairogu, to var pagadat jaunu. Tai pasa laika aicina drosiem un specigiem but, jo tikai drosme un speks ir lidzeklis pret launumu.
Epodi - seit paradas attiecibas starp Dieviem un cilvekiem. Dievu vara un speja verot notiekoso, tiesat cilveku ricibu.
Trohaji - doma, ka cilveks ir paklauts savam liktenis un vinam jadzivo ta, ka nolicis liktenis.

Teognids (6.gs.p.m.e.)

Dzimis Megara. Dzeja ir didaktiska satura ar spilgti izteiktu politisko ievirzi. Teognids piedereja pie dzimts aristokratijas, kura cina ar demosu zaudeja. Tapec dzejnieks bijis spiests pamest dzimteni un doties trimda. Savas elegijas vins velta kadam jaunietim Kirnam. Savas elegijas vins aicina noversties no demosa, kas nav cienigs but par noteiceju polisa. Vina dzeja ir daudz ironijas un naida pret demokratijas parstavjiem, kas bija guvusi uzvaru politiskajas un ekonomiskajas cinas un sagrabusi varu un bagatibu Megara. Vinam raksturiga ir spilgta un telaina valoda, formas un domas skaidrums.
"Elegijas"
Vina elegija ir ka pamaciba, padomu deveja kadam jaunietim varda Kirns. Un sis Teognida pamacibas ir visai interesantas. Ka galvena te domine doma, nekad nesaistities ar cilvekiem, kas ir trucigaki, neizglitotaki par tevi pasu, jo no tadiem nekad nav nekada labuma. Saieties vajag tikai ar tiem, kas no augstas cilts, jo tiem allaz galds ir klats un palidzibu tie nelugs gruta bridi, bet trucigais nespes palidzet, jo pasam tam klajas gruti. Un nevajag palidzet tiem, kas no zemakas skiras, jo atmaksu ir veltigi gaidit. Un sev no viniem tu neka nevari iegut. Labums no tadiem nav nekads. Savukart sievu, ja tai naudas ir daudz ir derigi nemt no zemakas kartas. Ar ironiju uzsver, ka manta ir ta, kas ir cilveku pratos. "Un kartas nu mantkare jauc!"
Un elegijas beigas izskan doma, ka labak ir pavisam nepiedzimt saja pasaule, bet ja esi piedzimis, tad atrak tiecies ar navi, jo kapa ir tikamak neka dzivi baudit.

Publijs Vergilijs Marons (70.-19.g.p.m.e.)

Dzimis Ziemelitalija, brivo iedzivotaju zemakaja slani. Vina tevs pratis uzlabot savu materialo stavokli un ieguvis zemes gabalu Mantujas pilsetas apkartne. Macijies Kremona, Milana. Beigas pariet dzivot uz Romu, lai papildinatos retorika un zinatnes. No advokata karjeras, kurai parasti gatavojas retoru skolas jaunie audzekni, nekas neiznaca. Vergilijam nebija oratora davanu. Vergilijs jauniba jusmoja par neirotiku dzeju un rakstija liriskus dzejolus "jaunaja" stila, bet vins censas tuvinaties Katullas stilam, cite un parveido vina dzejas. No Katulla macas rupigo formas apdari, no Lukrecija dabas izjutu un epikuriesu mierigas dzives un pieticibas idealus.
Pec studijam atgriezas majas. Tuva bijusi mieriga lauku dzive. Vergilija zeme velak tiek konfisceta, bet pec Mecenata luguma Vergilijs tiek bagatigi atlidzinats.
Vergilijs pieslienas Mecenata pulcinam. 50 gadu vecuma dodas uz Griekiju un Troju, lai savaktu materialus "Enidai", bet atpakalcela mirst.
No pirmajiem darbiem "Bukolikas", "Ganu dziesmas". Par paraugu nemis Teokrita idilles. Vergilijam gani ir tikai maskas. Vergilija eklogas saistitas ar aktualiem notikumiem, tajas skan ta laika politiskie motivi.
I.ekloga divi gani Titirs un Milibijs sarunajas. Nelaimigais Milibijs ir spiests atstat savu zemes sturiti, kas atdots Oktaviana armijas veteraniem. Vins dodas ar kazu baru projam un dzied bedigu dziesmu. Savukart Titaram ir izdevies saglabat savu ipasumu un slave dievu par vina laipnibu.
Titara persona Vergilijs telo pats sevi, un te pirmo reizi ieskanas Augusta slavinasanas motivs. Ganu klusaja idille ieklaujas laikmetiga tematika, protests pret pilsonu kariem, kuru del jaatstaj dzimtene.
IV.eklogai ir izteikti politisks raksturs. Vergilijs paregoja "zelta laikmetu" iestasanos pec kada berna piedzimsanas. Jautajums par bernu (kurs?) nav atrisinats. Ekloga adreseta Asinijam Polionam.
V.ekloga gans Mopss dzied par jaunekla Dafnida navi, bet Melnaks Mopsu mierina un stasta par Dafnida uznemsanu dievu skaita.
X.ekloga apdzied sava drauga Kornelija Galla milas mokas.
Eklogu formu veido gleznaina daba. Eklogas viss zied, viss ir dzivibas speka pilns.
Mecenata ierosinats Vergilijs raksta "Georgikas".
"Georgikas" - pamacosa poema par lauksaimniecibas galvenajam nozarem cetras gramatas.
I.gramata stasta par zemkopibu (par augsni, arsanu, darba rikiem).
II.gramata stasta par darzniecibu (augu, koku audzesanu, skirnu uzlabosanu).
III.gramata stasta par lopkopibu.
IV.gramata stasta par biskopibu.
Vergilijam lauku temats bijis loti tuvs. Tas bija ari aktuals Oktiviana valdisanas laika.
"Gerogiku" pamatuzdevums bija radit interesi par zemkopibu, propagandet valdibas planus.
"Georgikas" Vergilijs atklati cildina Oktaviana rezimu, jo sis darbs ir vinam veltits.
"Georgikam" par pamatu nodereja Hesioda "Darbi un dienas". Hesiods neslepj zemnieku grutibas, bet Vergilijs idealize to dzivi.
Vergilijs doma, ka laimi var sasniegt baudot kluso dzivi uz laukiem.
Katra "Georgiku" gramata bez pamacibam ir ari galvenas atkapes:
1. telainais pavasara apraksts.
2. Italijas cildinasana.
3. Oktaviana slavinasana
4. mits par Orfeju un Euridiki.
"Geordikas" ir daudz lauksaimniecibas, geografijas, astronomijas terminu.
Sis zinatniskums ir pilnigi aleksandriesu gaume.
"Eneida"
Darbs iesakts 29.gadu vecuma, nav pabeigts. Pamata mits par trojieti Eneju.
"Eneida" rakstita pec Homera "Iliadas" un "Odisejas" parauga. Sastav no 12 gramatam un sadalas divas dalas. Pirmajas sesas aprakstitas Eneja maldu gaitas lidz nonaksanai Latija un tas dzive deve par romiesu "Odiseju". Pedejas 6 gramatas veltitas Eneja cinam un varondarbiem Latija, deve par romiesu "Iliadu".
Eneja ierasanas Latija pec ilgiem klejojumiem pa zemem un juram naidigas dievietes Junonas del. Par pilsetas dibinasanu Latija. Junona lolo domu "likt Kartagai valdit par tautam". Tapec padzirdejusi par Eneja domu sagraut Kartagu, vina ludz veju dievu Eolu palaist vala vejus un aizraut Eneju. Jupiters mierina Eneja mati Veneru, kas uztraucas par dela likteni. Enejs ierodas pie Kartagas valdnieces Didonas, kas laipni uznem Eneju un riko par godu dzires. Enejs stasta par dramatiskajiem piedzivojumiem celojumos.

Publijs Terencijs Afrs (ap190.g - 159.g.)

Afrs ir pienemtais vards (Afrikanietis), dzimis Kartaga. Roma vins nokluvis no Afrikas ka vergs un bijis kalps senatora Terencija Lukana maja. Saimnieks ieinteresejas par apdavinato vergu, izglito to un atlaiz briviba. Ternecijs uzturejas dizciltigas jaunatnes sabiedriba. Sarakstijis 6 komedijas, kuras visas ir saglabajusas. Grieku originalu ipatnibas Terencijs saglaba labak neka Plauts. Vina komedijas ta pat ka Menandra ir mierigas, bez bufenades, kustigiem vergiem, kontikam. Vins nejauc romiesu un grieku dzives ipatnibas. Vina lugas tapat ka Menandra ir aristokratiskas. Terencijs ir paraks par Plautu, rupiga un dzila raksturu veidosana. Vina personazi raksturoti dzili, iejutigi. Plauta komediju vergs Terencija komedijas tiek atbidits mala. Savedejs paradas tikai viena luga "Brali". Heteras nav mantkarigas, perkamas. Attiecibas gimenes ir labas un konflikti izcelas tikai parpratumu del.
"Brali" audzinasanas problemas.
Demejam ir divi deli, Eshins un Ktesifons. Ktesifons dzivo pie teva uz laukiem, bet Eshins pilseta pie teva brala. Ktesifonam nav daudz brivibas, turpreti Eshins dzivo brivi. Eshions ielauzas savedeja maja un nolaupa netiklu meiteni. Tevs par to uzzinot, parmet bralim, ka tas nav stingri audzinajis vina delu. Bet velak izradas, ka Eshins meiteni nav nolaupijis sev, bet gan savam bralim Ktesifonam pec vina luguma. Pats Eshins iemilejis vienkarsu, krietnu atenieti, kuru grib precet.
"Viramate" Loti nopietna luga. Lidziga Menandra "Skirejtiesai".
Jauneklis Pamfils svetkos izvaro godigu meiteni Filumenti, novelk tai gredzenu un uzdavina heterai. Pec teva gribas apprec Filumeni. Bet vini abi nezin, ka vini ir jau "tikusies". Pamfils aizmirst heteru un iemil sievu. Vins aizbrauc mantojuma darisanas. Filemene atgriezas pie saviem vecakiem, kur vinai piedzimst berns. Pamfils atgriezies ir loti sasutis, bet Filumenes mate ierauga heteras pirkstos Filumenes gredzenu un noskaidrojas, ka Pamfils ir Filumenes berna tevs. Baktida palidz atjaunot gimenes laimi.
Komedija ir loti humani varoni - labveliga viramate un sievasmate.
Terencija prologi vairs nav isti libreti, tie veltiti literarai problematikai, aizstav kontaminacijas panemienu, noskaidro plagiata jedzienu, stasta ari par savam problemam: "Es esmu cilveks, un nekas cilvecigs man nav svess".

Plauts (ap 254.- 184.g.p.m.e.)

Istaja varda Tits Maks, pienemtais vards Plauts dzimis Umbrija. Pirmais pieversas komedijai. no 21 lugas saglabajusas 20. Vina lugas ir jaunatisko komediju parveidojumi. Plauts ir parveidojis grieku lugas gan pec satura, gan formas. Menandra komedijas ir izsmalcinatakas, nopietnakas. Plauts ir vienkarsu lauzu rakstnieks, demokrats. Vina komediju centra ir vergs, pret kuru Plauts izturas ar simpatijam. Plauts maina grieku jaunatiskas komedijas socialo tendenci. Plauta darbos atspogulojas pilsonu aktivitate, optimisms, vina varoni ir energiski, neatlaidigi. Piemerojoties skatitajam vins pastiprina komiskos efektus, iestarpina jautru, piedauzigu bufanadi. Plauts izmanto kontaminacijas panemienus, saliede divas lugas viena.
Komiska efekta del Plauts lieto grieku vardus, izteicienus. Plauta komedijas ir daudz vairak jautribas neka jaunatiskajas. Vina varoni ir loti temperamentigi. Tikpat izteiksmigi Plauts telo seras.
Komismu kapina ari tas, ka vergs biezi nostajas poza, kas neatbilst vina stavoklim. Plautam raksturiga personu samainisana, kam par celoni ir so personu areja lidziba, izmantoto ari dubultnieka motivu. Komismu vairo ari apziniga skatuviskas iluzijas neieverosana. Plauts bagatina "jauno" grieku komediju ar muziku un dziesmam. Vina komedijas var pat salidzinat ar musdienu operetem.
Plauta komedijas atskiras no grieku paraugiem ar:
1. demokratisku ievirzi;
2. jautribu;
3. aspratibu;
4. muzikalitati;
5. Tajas nav dzilu domu;
6. nav smalku psihologisku niansu, konsekventu varonu raksturojuma.
"Mala kruze" maz intrigas. Ta ir raksturu komedija. Centra psihologiski labi izveidots skopula Eikliona tels. Vins atradis pavarda mala kruzi ar zeltu, zaude dveseles mieru, klust skops un dzivo vienas bailes, ka tikai kads negrasas nozagt vinam naudu. Medagars bildina Eikliona meitu Fedru. Tacu vins nezin, ka to pavedis vina masas dels Likonids un, ka vina gaida bernu. Mala kruzi nozog Likonida vergs un Eiklions mekle zagli, kliedz, vaimana. Vins griezas pec palidzibas pie skatitajiem, bet ari to vidu ir zagli. Likonids ierodas pie Eiklonida, lai atzitos greka un ludz vina meitas roku. Komisms izraisas taja bridi, kad Eikliona doma, ka Likonids runa par nozagto kruzi nevis vina meitas pavesanu. Eiklions atdabun savu kruzi atpakal. Likonids apprec Fedru, Eiklions, lai atgutu sirdsmieru atdod zeltu znotam.
"Lieligais karavirs"
Varonis ir mulkis, sevi iemilejies algotnis ar parspileti svinigu vardu Pirgopoliniks ("Tirgonu un pilsetu uzvaretajs"). Vins lielas ar saviem fantastiskajiem varondarbiem, kurus vinam sagudro vina piedzivotajs Artotags ("Maizes grauzis"). Veselus legionus tas aizpus ar vienu elpas putienu, viena diena iznicinajis simtus cilveku, ar vienu sitienu salauzis zilonim kaju. Jutas apmierinats, ja kads apbrino vina skaistumu, drosmi, piekrisanu pie sievietem. Pats sevi deve par "Veneras miluli", bet isteniba ir glevs, izvirtis.
Komedijas 1.dala risinas Efesas pilseta, Pirgopoliniks no Atenam atvedis sev gustekni - nolaupitu meiteni Filokomasiju. Efesa ierodas vinas iemilotais, lai to glabtu un apmetas blakus Pirgopolinika majai. Meitene izmantodama slepenu eju satiekas ar savu iemiloto.
2.dala kada skaista sieviete uzdodas par kaimina sievu un atzistas, ka nepratigi iemilejusies Pirgopolinika. Tas jutas loti glaimots un atlaiz majas savu nolaupito Filokomasiju, apbalvodams ar bagatigam davanam. Tad vins dodas pie sievietes, kas vinu it ka dievina, bet ierodas kaiminu maja, vins tiek nezeligi piekauts.
Sai lugai nav stingras kompozicijas. Intriga ir taja dala, kad piekrapj Pirgopoliniku, jo pastav tacu slepena eja pa kuru meitene tapat var aizbegt. Tapec dazkart seit saskatama kontaminacija.
"Viltigais vergs" - "Pseidols", pieder pie intrigu komediju tipa.
Atjautigs, viltigs, izdoma neparspejams. darbiba norisinas Atenas, divu kaiminu maju prieksa. Viena dzivo Simons ar delu Kalidoru, otra savedejs Balions. Kalidors atzistas Simona vergam Pseidolam, ka mil heteru Feniku, Baliona verdzeni. Feniku ir jau nopircis kads mekedoniesu karavirs par 20 minam, no kuram 15 minas ir jau samaksatas. Pseidols nolemj palidzet Kalidoram, kaut ari zobojas par to. Vins uznemas vienas dienas laika sagadat 20 minas no pasa Kalidora teva. Vins izdod "likumu": "Bistieties sodien no manis un neticiet man!". Pats Simons apsola kaiminam dod 20 minas, ja Pseidolam izdotos ar viltu dabut jaunavu. Ierodas mekedoniesi karavira vestnesis harpags. Pseidols izvil tam vestuli, atdod cilveku, kas dabun par vestuli Feniku un atdod to Klaidoram. Kad blediba atklajas savedejs ir spiests samaksat karaviram, bet Simons par Poseidola viltibu vel samaksa 20 minas tam. Tas nirgajas par savu saimnieku, piedzeras un smejas.
"Amfitrions" - vieniga luga ar mitologisku sizetu.
Jupiters Tebu varona Amfitriona izskata ieklust pie vina sievas Alkeminas un pavada ar to nakti. Jupiters bija panemis lidzi Amfitriona verga Sasija izskata Merkuriju. Tad ierodas istais Amfitrions ar vergu un sakas parpratumu virkne, jo uz skatuves ir divi Amfitrioni, divi Sasiji. Alkeminei pec tam piedzimst reize divi deli: viens no vira, otrs no Jupitera.
"Dvini"
Komedija par braliem, kuru apbrinojama lidziba rada dazadus parpratumus.
Plauta valoda ir bagata ar aliteracijam, vardu spelem.

Eiripids (484.-406.g.p.m.e.)

Vina dailrade nosledz klasiskas dramas attistibu. Dzimis Salaminas sala. Bijis dzili izglitots cilveks par ko liecina vina tragedijas. Milejis dabu, klusumu, vientulibu. Ir saukts par "filozofu uz skatuves", jo vina darbos ar daudz pardomu atzinu. Eiripids nav piedalijies sabiedriski politiskaja dzive, nav ari ienemis nekadu valsts amatu. Savos darbos vins tomer atsaucas uz svarigakajiem notikumiem un valsti. Sava muza pedejos gadus pavadija Mekedonija tur mira 406.gada pirms musu eras.
Savu augstako uzplaukumu vina dailrade sasniedza Peloponesas kara (431.-404.g.) gados (ta bija cina starp Atenu un Spartu, un kara orbita bija ierauta visa Griekija). Savos darbos Eiripids attelo politiskas un socialas pretrunas, kas radija asus konfliktus starp demokratijas un aristokratijas spekiem. Vins nosoda ka Spartas ta ari Atenas cinu par politisko varu visa Griekija, kas ari izraisija 27 gadus ilgo Peloponesas karu. Vinam tuvas ir ari sofistu visu vertibu parvertesanas metodes. Eiripids vers pret sievietes beztiesisko stavokli - "Medeja", "Hipolits". Pret seno tragediju kaitigumu _ "Elektra", "Orests", "Ifigenija Aulida pret dievu netaisno ricibu. "Hioplits", "Ions", tapat risinaja socialo jautajumu - "Trojietes", "Ions".
Ka dramaturgs darbojies 50 gadus, bet tikai piecas reizes ieguvis I vietu dramaturgu sacensibas. Tas izskaidrojams ar to, ka Ateniesi nevareja pienemt visus jaunos jautajumus vina darbos, kas bija loti tuvi sofistu filozofijai. Toties Helleisma perioda un Romas varas gados Eiripida dailrade bija loti populara. Ir saglabajusas 17 tragedijas un viena satiru drama "Ciklops".
Tragedijas: "Medeja", "Hipolits", Trojietes", "Helena", "Orests", "Elektra", Ions", "Ifigenija Aulida", "Bakhanietes".
Eiripids ipasu uzmanibu pievers sievietei, tas psihologijai, jutu pardzivojumiem. Vins radijis to attistiba, izaugsme. autors ir pieversies ari sadzives tematikai un tas bija prieksnoteikums jaunatiskas komedijas attistibai. Tas, ka Eiripids prata iedzilinaties cilveka psihologija, paradit dveseles celumu, varonu cilveciskumu, tuvina vina dailrade musdienam. Vina varoni nav viengabalaini, tajos ir ieksejas pretrunas, cina pasam ar sevi. Un tas ir tas jaunais, kas paradas Eiripida dramaturgija. Vins savas tragedijas ir pamazinajis kara lomu darbibas risinajuma. Kara partijas padzilina dramas idejas izpratni, izsaka autora pardomas, nevis virza darbibas attistibu, bet pastiprinata loma ir dialogiem. Tie savukart veido diskusijas formas. Eiripids labi parvalda formu: prologa dazas rindas ievada lasitaju notikumu situacija, epilogs stasta par to talako likteni. Eiripida ietekme attistijas jaunatiska komedija Griekija, Roma. Un ar romiesu komedijas starpniecibu Rietumeiropas sadzives drama.
"Medeja"
Izmantots mits par argonautu braucienu un Kolhidu pec zelta aunadas. Kolhida valdnieka meita burve Medeja iemilejusies argaonautu vadoni Jasona un palidz vinam iegut zelta aunadu, un izglabs vinam dzivibu. Vina beg kopa ar Jasonu no Kolhidas uz Tesaliju, kur Jasons cer atgut nelikumigi atnemto valdnieka varu. Izmantojis mitologijas sizetu Eiripids veido gimenes dramu. Medejai un Jasonam ir divi deli, bet Jasons nolemis atstat gimenei un apprecet Korintas valdnieka meitu Glauki. Medejas izmisums pariet naida, kad vina uzzina, ka Jasons gimeni atstajis materialu apsverumu del, Medeja mekle tadu atriebibas veidi, kas visvairak sapinatu Jasonu.
Mates milestiba un atriebes kare - so jutu konflikts veido tragedijas galveno saturu.
Prologa aukle stasta par to, ka Medeja milejusi Jasonu, vina del pametusi dzimteni, tuviniekus un atbraukusi tam lidz. Par to, ka Jasons saietas ar Kreonta meitu un taisas to precet un par Medejas lielajam bedam, kas robezojas jau ar naidu. Bet audzinatajs stasta par vel lielaku nelaimi, kas Medeju sagaida. Ta ir Medejas un bernu izraidisana no valsts ar Kreonta paveli. Medejas naids versas ari pret berniem un aukle uzskata, ka labak tiem neradities matei acis. Medeja nozelo, ka precejusi Jasonu, vina del pametusi gimeni. Koris vinu mierina. Medeju mac dzives apnikums, bezceriba. Medeja runa par sievietes bezcerigo likteni, par vinas velmi un nodomu atriebties. Tad ierodas Kreonts, kurs pazino, ka Medejai no vina zemes jaaiziet, lai Medeja nevaretu nodarit launumu vina meitai. Medejai vienas dienas laika japamet pilseta, jo citadi to gaida nave. tacu Medeja ir saja viena diena ir izplanojusi atriebties., nogalinot Jasonu, Kreontu un vina meitu. Bet Medeja ir apdomiga un viltiga. Vina apsver visus variantus. (Medejas tevs ir Saules dieva dels).
Koris dzied par sieviesu gruto stavokli un par viru parestibam, nelaimi, kas parsteigusi Medeju. Ierodas Jasons un saka Medejai, ka vina pati ir vainiga, ka vinu izraida. tomer izsaka, ka vinam rup bernu nakotne. Savukart Medeja izsaka visu ko doma par Jasonu. Saruna Jasons atklaj, ka materialu apsverumu del pametis Medeju un piedava materialas rupes par vinu un berniem, bet Medeja noraida vina piedavajumu. Koris dzied par to, kadas sapes jacies pieviltas, nelaimigas milestibas del. Cik smagi ir vilties kada, kam tu vienmer esi uzticejies. Medeja negaidot satiek Atenu valdnieku Egeju. Tam nav bernu. Medeja ludz vinam patverumu, solidama, ka zina tadas zales, kas lidzetu pret Egeja nelaimi. Egejs dod patverumu Medejai un ta lidz galam izplano atriebibas planu. Koris slave Atenas. Koris megina atrunat Medeju no savu bernu noslepkavosanas. Medeja ataicina Jasonu un pazino, ka atzist vina ricibu par pareizu un ludz atstat bernus Korinta, jo grib doties trimda viena. Medeja ar berniem suta ligavai savu ligavas terpu un diademu. Saules dieva davanu. Ta ir saindeta. No tas aiziet boja gan ligava, gan vinas tevs. Tada ir Medejas atriebiba. Koris izsaka pardomas par bernu nozimi cilveka dzive. Ierodas zinnesis no pils un stasta par notikumiem, kas tur risinajusies. Medeja to uzklausa ar nesleptu prieku, bet vel vinai padoma nogalinat savus bernus. Ierodas Jasons, bet ir jau par velu, jo virs nama paradas sparnotu puku rati, kuros atrodas Medeja ar bernu likiem. Jasons nolad Medeju, izmisis par bernu navi. Starp abiem risinas asa saruna. Medeja aizbrauc puka ratos.
"Ifigenija Aulida"
Grieku floti, kad ta devas karagajiena uz Troju aizkave pilnigs bezvejs. Pie ta ir vainigs Agamemons, kurs nosavis Artemidas stirnu un izsaucis dievietes dusmas. Priesteris Kalhants zino, ka jaziedo Agamemons meita Ifigenija, tad dievietes dusmas rimsies. Iekseju pretrunu mocits tevs nosuta sievai un meitai vestuli, lai ierodas pie vina it ka, lai atdotu to Ahilejam par sievu. Velak vins to nozelo un suta otru vestuli, kura aizliedz doties cela. Bet otra vestule nesasniedz adresatus, jo Agamemona bralis Menelajs to aiztur. Tad notiek ass strids starp braliem. Tragedija iezimejas Ifigenijas tels attistiba, kad Ifigenija ierodas kara nometne, ta ir prieciga, jo doma, ka salaulasies ar slavenu varoni Ahileju, bet ir izmisusi uzzinot, ka to gaida nave. Ludz teva zelastibu. Ahilejs ir sasutis, ka vina vards izmantots, lai ievilinatu meiteni nometne un nolemj glabt Ifigeniju. Nometne draud izcelties kars, jo karaspeks pieprasa Ifigenijas upuresanu. Ifigenija izskiras par navi, lai glabtu daudzu citu bojaeju un lai grieki gutu uzvaru. Agamemons raksta vestuli, lai neved Ifigeniju un aizkave to, ja ta ir cela uz nometni.

Menandrs (342.-294.g.p.m.e.)

Dzimis ieverojama, bagata gimene. Guvis labu izglitibu, bija filozofa Teofrasta skolnieks. Vina darbs "Raksturi" ir ietekmejis Menandra dailradi. Par politiskajiem uzskatiem konkretu zinu nav, bet Menandrs bija negativi noskanots pret monarhiju. Pieversas galvenokart sadzives jautajumiem, gimenes problemu risinajumam. Turpina Eiripida temu par sievietes stavokli sabiedriba, izlikta un atrasta berna motivs, "maza" cilveka dzive un liktenis. Vina darbos ir dzils humanisms, pardomas par religiju un iztika jautajumiem, cilveku attiecibam. Vinam pieder teicieni"
"Cik skaists ir cilveks, ja vins patiesi ir cilveks"
",,, nav japiekapjas launiem cilvekiem, bet vajag tiem pretoties, lai dzive viss nesagrieztos."
Vairak par 100 komedijam (105-108). Tikai 20 gs. atrasti Egiptes papirusos fragmenti no "Skirejtiesas", "Varonis", "Nogriezta matu pine", "Samiete", "Sikionietis".
Savukart komedijai "Igna" trukst tikai dazu rindinu. Menandra komedijas pec sizeta strukturas nav vienadas. "Skirejtiesa" un "Nogriezta matu pine" ir sarezgita intriga, spilgti un psihologiski dzili veidoti raksturi. Tie nav trafareti, jaunatiskas komedijas teli (skopais vecis, viltigais vergs, nevarigais jauneklis), bet gan neparasti ta laika sabiedribai (Pamfilas un Abratonas raksturi). Dramatiskajas sacensibas pirmo vietu ieguva septinas reizes. Darbi vina dzives laika nebija seviski populari. Laikam jau tapec, ka tajas bija stilistiski izkopta valoda, atteiksanas no komisma un bufanades, nopietns saturs, ari pardrosas domas. Menandrs izvirza moralas prasibas ka sievietem ta viriesiem. Iedrosinas paradit heteru paraku par kadu no brivajiem cilvekiem. Vina darbi ietekmeja Plauta un Terencija darbus. Ar Romas komedijas starpniecibu Menandra dailrade ietekmejusi ari Rietumeiropas komediju.
"Igna" - "cilveku nidejs".
Knemons nist cilvekus, jo ir dzili parliecinats, ka visi cilveki ir launi, bet nejauss gadijums liek mainit uzskatus. Pans stasta par Knemona divainibam, par ipatnejo dzivi, naidu pret cilvekiem. visvairak ienist kaiminus, tad bijuso sievu, dzivo kopa ar meitu. Sastrats satiek Knemona meitu un iemil to, bet meitene ir hetera. Sastrats sutijis uz Knemona maju Piriju, lai uzzinatu kaut ko tuvak par meiteni, bet Pirijs tiek izdzits un Knemons to nometa ar akmeniem, mala pikam, bumbieriem. Otrreiz ieraugot Sastratu Knemons gan ar akmeniem vairs nemet, bet ir loti nelaipns. Sastratam neizdodas ta ari neko sarunat, bet vins runa ar jaunavas brali Georgiju. Georgijs uzzinajis Sastrada nodomu precet vina masu nolemj palidzet. Ari vins negativi raksturo savu patevu. Sastrats uzzina, ka Knemons atdos tikai tad savu meitu, ka znots bus lidzigs rakstura vinam. Sastrats ari megina stradat uz lauka, bet pirmaja diena neveicas. Bet tad naca kads gadijums, kas palidzeja Sastratam. Kadu dienu veca kalpone bija ielaidusi spaini aka, vina gribeja to izvilkt, bet virve partruka un ari kaplis iekrita aka. Knemons, gribedams izvilkt spaini un kapli, pats iekrit aka. Tad atsteidzas Sastrats un Georgijs un izvelk Knemonu. Knemons atzist, ka ir kludijies domadams, ka var dzivot vins bez cilvekiem. Visu mantu novel Georgijam. Ari savu meitu uztic tam un Georgijam jaizvelas precinieks masai. Tad Sastrats ludz atlauju savam tevam precet Knemona meitu un tas piekrit, bet nepiekrit izprecinat savu meitu Georgijam, bet beigas piekrit ari tam. Sastrots liek tevam pie sirds, ka ta nauda, kas tev pieder vienam un ja tas ir daudz nenes prieka Bet ta var palidzet kadam citam kam ta varbut ir loti nepieciesama. Ta var darit kadu laimigu. Komedija beidzas ar divkarsam kazam. Vergi kaitina Knemonu to traucedami un vaicadami pec dazadiem traukiem, lidz beidzot tas padodas un lauj sevi aizvest uz kazam.
"Skirejtiesa"
Vergs Davs atradis izliktu bernu, vins grib to paturet un atdod otram vergam Sirsikam, bet darglietas patur sev. Sirsiks pieprasa tas, jo tas var palidzet atrast istos berna vecakus. Stridu izskir Harisija sievastevs Smirkins, kurs padzirdejis par znota izlaidigo dzivi ieradies noskaidrot gimenes nesaskanu iemeslus.

Lucijs Anejs Seneka (dazi gadi p.m.e.- 65.g.m.e.)
Lucijs Anejs Seneka, videjais no trim Senekas Vecaka deliem, dzimis Spanija, Kordubas pilseta (tagad Korova), bet uzaudzis Roma. Guvis reorisko izglitibu, nodarbojies ar filozofijas studijam. Vina uzskatus veidoja Sotions, Attalla, Fabians. Seneka ir stoitiku jeb "jauna stila" parstavis. M.e. 20-jos gados Seneka pieversas sabiedriskajai darbibai, uzstajas ar tiesas runam. Smagi saslimts un dodas uz Egipti arsteties. 30-jos gados darbojas ka advokats Romas tiesas, bet vina panakumi izraisa imperatora Kaligulas skaudibu. Saja laika rodas darbi. "Par dusmam" - veltijums vecakajam bralim, "Mierinajums Marcijai" - veltita vesturnieka Kremucija Borda meitai.
Pec imperatora Klaudija naksanas pie varas, intrigu rezultata Seneka tiek izsutits uz 8 gadiem trimda uz Korsiku. Tur Seneka nodarbojas ar filozofiju un literaturu. Rodas: "Mierinajums Helvijai" - veltits matei, "Mierinajums Polibijam", "Par dzives islaicibu". Saja laika sakas darbs pie tragedijam. 49.gada Seneka tiek atsaukts no trimdas un iecelts par faktisko imperijas parvalditaju Neirona valdisanas sakuma. Saraksta "Par zelsirdibu". 56.gada klust par konsulu. Saja laika klust loti bagats, kas ir pretruna ar vina uzskatiem, ka vins neatzist materialas vertibas par noteicosajam. Tas izraisija nepatiku pret vinu. 62.gada vina ietekme uz Neironu beidzas un vins turas talak no galma intrigam. Saraksta: "Par atputu", "Par labdaribu:, "Dabaszinatniskie jautajumi", "Moralas vestules Lucijam" - labakais Senekas darbs. 65.gada rodas nesaskana starp Seneku un Neironu, kurs pavel Senekam izdarit pasnavibu, ko vins ari izdara. Kopa ar vinu navi iet vina sieva un bralis.
Seneka dailrade ir divas dalas:
1) Sacerejumu dzeja;
2) Sacerejumi proza.
Tragedijas
Tragediju rakstisanai Seneka pieversas trimdas gados. Ir desmit tragedijas:
"Trakojosais Herakls", "Trojietes", Fenikietis", "Medeja", "Fedra", "Edips", "Agamenons", "Tiests", "Etiesi Herakls", "Oktavija", kas gan nav pasa Senka darbs, bet gan kada vina sekotaja. Ta ir vieniga lidz mums nonakusi tragedija no romiesu dzives. Vesta par Neirona sievas Oktavijas nogalinasanu pec imperatora paveles un Neirona apprecesanos ar Popeju. Viens no trim galvenajiem personaziem tragedija ir pats Seneka. Vina tragediju sizeti un teli ir aizguti no grieku mitiem un grieku (Euripida, Sofokla, Eshila) tragedijam, bet jauns ir sizetu un telu traktejums. Vina tragedijas sarakstitas "jauna stila" ietekme, un tas ir pienemis dramatiska sizeta attistibu un raksturu izstradi. Seneka saglaba monologus, dialogus, kora partijas, kas iedala tragediju piecos celienos. Bet izmaina tragedijas strukturu, varonu traktejums, pasa termina "tragiskais" raksturu.
Par labako tragediju tiek uzskatita "Medeja", kurai par pamatu nemts Eiripida darbs. Tragedija ir bez ievada, jo Seneka uzskata, ka lasitajam ir zinams mits un darbojosas personas, ka ari finals. Un vina varone jau sakuma ir tada, kadai tai jabut beigas. Jau sakuma ta ir telota ka launa burve, kas gatava jebkadam noziegumam. Monologam seko kora aicinajums, kurs veltits jaunlaulatajiem - Jasonam un Kreusai - Korintas valdnieka Kreonta meitai. Otraja celiena Medeja runa par atriebibu, tacu ne pret Jasonu, kuru vina grib saglabat ka savu viru, bet gan attieciba uz Kreusu un vinas tevu. Tad Medejas saruna ar Kreontu. Tacu Seneka Kreonts ir tipisks tirans, bet Medeja veikla advokate. Medeja izludzas, lai netiktu izraidita tulit, bet dienu velak. Tresaja celiena aukle raksturo atriebes parnemto Medeju. No sarunas ar Jasonu Medeja saprot cik loti vins ir piekeries berniem, un treso reizi ieskanas Medejas doma par atriebibu. Koris dzied par Medejas - milestiba pieviltas naida speku, atgadinot argonautu piemeklejusas nelaimes. Ceturtais celiens sastav tikai no diviem monologiem: veca aukle stasta par tai, ka Medeja izlietodama dazadas burves makslas, sainde davanas un ar berniem nosuta tas Kreusam un vinas tevam. Piektaja celiena ierodas sutnis un pazino ar abu navi. Seko gars Medejas monologs, kura ta izplano turpinajumu savai atriebibai. Paradas doma par bernu nogalinasanu. Bet Medeja nerisinas iekseja cina starp mates un pieviltas sievas jutam, milestibu un naidu. Medeja nogalina vienu delu. Grieku tragedijas slepkavibas nerisinajas aiz skatuves, bet Seneka Medeja slepkavo uz skatuves. Satriecosas ir tragedijas beigas, kad ierodas Jasons un vinam redzot Medeja uzkapj uz jumts un acu prieksa nogalina otru delu. Pabeigusi savu darbu Medeja uz Zvaigznaina puka sparniem aizlido debesis. Seneka "Medeja" ir vienkarsaka. Vienkarsota ir ari Medejas attieksme pret viru. Eiripida Medeja lauj izsekot saviem pardzivojumiem, tad Seneka telo tikai atriebes kari. Ta rezultata tels kluvis vienkarsots. Samazinats darbojoso personu skaits, darbiba kluvusi vienkarsaka. Si ipatniba raksturiga visai Seneka dailradei. Vins neizvirza problemas, nerisina konfliktus. Vins ari savas tragedijas paliek filozofs stoikis, kas pasauli uztver ka akla nepieludzama liktena izpausmi, kuram cilveks var pretstatit nesalauzamu gara stingribu, gatavibu vajadzibas gadijuma mirt. Cinas rezultats Senekam ir vienaldzigs.
Senekam pirmaja vieta ir sausmu sizeti, ar mezonigiem kaisles, izmisuma, iznidesanas alku telojumiem. Biezi darbiba tiek risinata uz drumas dabas ainas fona. Seneka teli ir milziga speka un kaislibu cilveki. Un tikai atseviskas momentos tie ir apveltiti ar maigam jutam un tajos brizos atklajas smalks psihologiskais telojums. Vina varoni neatklaj sevi darbibas gaita, vinai jau sakuma ir tadi, kadiem tiem jabut beigas. Te nav telu raksturu izaugsmes. Vienveidigi ir personazi. Ja tas ir valdnieks, tad noteikti tirans un blakus kads cietejs. kas ir gatavs panest visas parestibas. Un ja vajag ari mirt. Visi sie cieteji - vai tie ir pieaugusie vai berni, ir apveltiti ar vienadu domasanas, spriesanas limeni. Vini mazak pardzivo pasi, bet vairak stasta par saviem pardzivojumiem. Seneka tragedijas nav domatas teatriem skatitajiem, bet gan lasitajam, klausitajam. Seneka etika bija humana un balstijas uz pratu un ticibu cilveka gara varenibai.
Prozas darbi
1. Traktati par morali, filozofiskam temam
"Par dzives islaicibu"
"Par laimigu dzivi"
"Par dveseles mieru"
"Par zelsirdibu"
"Par dusmam"
2. Literaras vestules
"Vestules Lucilijam" - visplasak izpauzas Senekas filozofiskie uzskati.
3.Mierinajuma vestules - konsolacijas
"Mierinajums Helvijai"
"Mierinajums Polibijam"
"Mierinajums Marciaji"
Seneka pardomas saistas ar garigas dzives un praktiskas morales jautajumiem. Seneka ir stoiku filozofijas "jaunaka" perioda parstavis un vinu filozofija sastav no: logikas, fizikas, etikas. Seneka ipasi pieversas etikai. Un galvenais saja maciba - dzive saskana ar darbu. Tikums ka gribas un darbibas pareiza izpausme tiek pretstats baudai. Izdala cetrus tikumus:
1) sapratne par labo un launo;
2) drossirdiba - dveseles stiprums;
3) passavaldisanas;
4) taisniba.
Savos spriedumos biezi vien nonaca pretrunas. Vina filozofiskais uzdevums bija - iemacit dzivot un iemacit mirt, sniegt iekseju dveseles neatkaribu un dveseles mieru. Gandriz nav pozitivu laikmeta parstavju piemeru. Atklaj sabiedribas dzives trukumus, istenibu, zemiskumu, nabadzibu. Atzist visu cilveku vienlidzibu. Vergs var iekseji but neatkarigaks, brivaks un bagataks par savu saimnieku. Necies puli. Brivs ir tas, kurs ir garigi bagats. Tas, kurs nav sasniedzis gudribu vai netiecas pec tas ir vergs. Cilveku krietnu dara nevis izcelsanas un mantas stavoklis, bet gan dveseles stavoklis.
Par Senekas idealu kluva nevis republika, kuru vairs nevareja atjaunot, bet taisniga imperatora vara. Lidzjutiba: trukums ir kriterijs, kas skir labu valdnieku no tirana. Seneka pauz savu riebumu pret tiraniju un ari karavira profesiju. Uzsver, ka mantkariba, grezniba samaita cilveku. Seit vins nonak pretruna ar sevi, bet lai pretrunas mazinatu starp morales principiem un to istenosanu, Seneka biezi atsaucas uz cilveka rakstura vajumu, uz to, ka visi cilveki ir grecigi. Seneka noraidosi izturas pret religiju. Vina un kristietibas pasaules uzskati cilveka un vina speju vertejuma ir diametrali preteji. Ja kristietibai cilveks ir vaja butne, tad Seneka cilveks var nostaties lidzas dievam.
"Visa dzive - gatavosanas navei".
Seneka par bedam saka: "Parmerigas bedas ir pretdabiskas, viltigas, apkaunojosas, tam nav pamata".
Loti labs darbs ir "Parkirbosanas" (t.i. par "Iesvetisanu mulka karta", kirbis - "tuksa galva", mulkis). Savos filozofiskajos traktatos maz izmanto klasisko filozofiska dialoga formu. Biezi ir minets adresats runai, bet ta nemaz nav konkreta persona. Seneka labi izprata cilveku ieksejo butibu, daudzveidibu. Vins labi parvalda strida un pieradijumu makslu. Izmanto salidzinajumus no dazadas dzives jomam, daudz ir loti spilgti un telaini. Bauda - ir kaut kas zemisks, verdzisks, nevarigs, nepastavigs, tas majoklis ir krogi, dzertuves. Tikumibu var atrast templi, ta aizstaj murus, ta ir puteklaina, tulznaina roku ada. Cilveku kam uzbrukusas bedas Seneka salidzina ar kuginieku vetras laika. Cilveka dzive - ta ir kara nometne.
"Tam kas neko nedara, diena lieks gara."
"Ja gribi tikt milets, - mili".
"Gribosu liktenis ved - negribosu - velk".

Rodas Appalonijs (295.g.p.m.e.- 215.g.p.m.e.)
Dzimis Egipte, Aleksandrija, tur ari nodzivojis lielako muza dalu, ieguvis vispusigu izglitibu. Bijis Aleksandrijas bibliotekas parzinis un tronmantinieka Plotemaja III Eiergeta audzinatajs. Jau agri interesejies par klasisko grieku literaturu un pats pieversies literarajai darbibai. Literaram naidam pievienojas personigais konflikts ar skolotaju Kallimahu, kas beidzas ar to, ka Appolonijs atstaja Aleksandriju un apmetas uz dzivi Rodas sala, no turienes ari celies vina literarais vards - Rodas Appolinijs.
Sarakstijis darbus par Hesiodu, Arhilahu, Kolofonas Antimahu. Tapat darbu "Pret Zenodatu". Bet nozimigakais darbs ir "Argonautika". Vina lielakie darbi raksturo vinu ka "macitu" dzejnieku, dzejnieku - zinatnieku. "Argaonautikas" rasanas pamata ir Appolonija strids ar savu skolotaju Kallimahu, jo tas negativi izturejas pret meginajumu atjaunot varoneposu tradicijas. Vins uzskatija, ka varoneposi ir novecojusi, bet ka pieradijumu pretejam Appolonijs saraksta "Argonautiku". Tas pamata ir slavenais mits par argonautu braucienu pec zelta aunadas. Tam raksturiga isa, nevainojama dzejas forma. Par savu darbu tika loti asi kritizets no Kallimaha puses un ir spiests doties trimda. Apmetas uz dzivi Rodas sala un deve sevi sis jaunas dzives vietas varda. Appolonijs izsmeja Kallimahu epigrammas, savukart tas sarakstija ironisku darbu "Ibiss". "Argonautika" taja laika cieta neveiksmi, jo Appolonijs bija sev nospraudis neiespejamu merki - savienot saja darba varoneposu un hellenisma literaturas pamatprincipus.
"Argonautika"
Arhamena valdija Atamants. No makonu dieves Nefeles tam bija divi berni - Helle un Frikss. Atamants atstaja Nefeli un appreceja Ino, kura neieredzeja vira bernus un gribeja tos pazudinat. Vina liek apset laukus ar sakaltusam seklam, kas neizdigt un tadel iestajas bads. Atamants ludz padomu pie Delfu Orakula, bet pec Ino paveles sutni pazino, ka Orakuls liek sutit Friksu, lai to upuretu dieviem. Atamants ir spiests iekrist. Tad atlido Nefeles zeltvilnas auns aizved Helli un Friksu uz ziemeliem. Lidojuma laika Helle iekrit jura, bet auns nolaizas Kalhida, kur mit Aiets saules dieva dels. Vins uznem Friksu pili, audzina, apprecina ar savu meitu Halkiapi. Aunu upure Zevam, bet aunadu pakar Oreja svetbirze, kur to sarga milzigs pukis.
Zinas par aunadu izplatijas visa Griekija. Frikss un Atamanta pecnaceji zino, ka vina labklajiba ir atkariga no aunadas. Atamanta bralis uzcel Iolkas pilsetu, kur pec vina naves valda Aisens, bet vina bralis Pelijs atnem troni. Kad Aisena dels Jasons izaug, vins pieprasa, lai Pelijs atkapjas no trona. Pelijs sola to darit tikai tad, kad bus atvesta zelta aunada, jo cer, ka Jasons aizies boja. Jasons ar Atenas palidzibu uzbuve kugi "Argo", sapulcina dizakos varonus sev par celabiedriem (Herakls, Kastors, Orfejs, visi varoni tiek aprakstiti, tapat vinu izcelsanos). Sie varoni tiek nosaukti par argonautiem. Viniem palidz - Hera, Atena, Apollons. Hera izmanto Jasonu, lai atriebtos Pelijam. Atena grib palidzet kugim cela. Apollons grib palidzet sakara ar seniem prieksstatiem par Apollonu ka saules dievu un zelta aunadu ka saules simbolu.
Jasons atskiras no varoniem ar savu fizisko skaistumu. Vins ir argonautu vadonis, bet Herakls ir paraks. Kad kugis dodas jura Jasons ir nomakts. Orfejs kitaras pavadijuma dzied par olimpa valdniekiem. Tad tiek aprakstita pastasanas Lamenas sala, kur dzivo tikai sievietes, kas ir pametusas savus virus to neuzticibas del. Visur valda prieks. Jasons iemil Lamenas salas valdnieci Hipsipili. Tikai Herakla parmetumi liek argonautiem atkal doties cela. Talak vini ierodas Kizikas pussala un tur cinas ar sesrocigajiem milziem. Misija Helu meza nimfas ierauj avota. Herakls dodas vinu meklet, bet argonauti aizbrauc bez vina, jo ta ir Zeva griba.
Daudz ir dabas, geografijas un etnografijas aprakstu, uz ta fona izcelas emocionalas epizodes. Zevs Fenejam atnemis redzi un uzsutijis harpijas, kas vinam atnem edienu. Argonauti tas padzen un paregis parego argonautiem nakotni. Tos gaida ilgs cels. Kolhida tiem vares palidzet tikai Afrodite. Paregojums ir loti gars (100 rindas) Argonautiem nakas cinities ari ar juras stihiju. Te palidz Atena. Talak dominejosa ir milestiba. Tresaja dala darbiba risinas gan uz zemes, gan Olimpa. Argonauti ir ieradusies Kolhida un Hera un Atena apspriezas ka palidzet Jasonam un ludz Afrodites atbalstu. Vina labprat palidzetu, bet tas nav vinas spekos, jo jaruna ar pasu Erotu. Afrodite ir Erota mate. Erots negrib palidzet, bet kad vinam piesola sen karotu rotallietu vins iesauj Medejai bultu tiesi sirdi, Ar to palidziba beidzas. Kad argonauti ierodas Aieta pili un ludz aunadu, Aiets liek tiem pildit neiespejamus uzdevumus, jo cer, ka Jasons tos pildot ies boja.
Argonauti ludz palidzibu Medejai. Jasona un Medejas tiksanas notiek pie Hekates templa. Medeja pamaca Jasonu ka uzvaret. Jasons izpilda Aieta noteikumus, bet saprot, ka tas labpratigi nedos aunadu un to slepus panem. Aiets sariko pakaldzisanos. Medeja grib begt ar Jasonu uz Griekiju, bet to nevada milestiba, vina ir citada - launa burve. Tiek nogalinats Apsirts un tas izraisa Zeva dusmas. Jasons un Medeja nevar doties cela atrak pirms tos nav skistijusi Kirke. Atpakal cels ir pa tam vieta, kas aprakstits Odiseja (Skillu, Haribadu, Sirenu salu). Ierodas kolhidiesi un prasa izdot Medeju, Jasons un Medeja salaulajas, lai Medejai nav jaatgriezas Kolhida. Bet lauliba nav laimiga. Atpakalcela argonauti nonak Afrikas tuksnesi, nonak Keta, kur uzvar milzi Talasu, cina ar udens stihiju no kuras izglabj Apollons un Atgriezas Egirs sala.
Dailrades ipatnibas:
1. Mitologiska materiala lidziba Homera un Appolonija eposos.
2. Bagatigs mitologisks materials.
3. izmanto reti sastopamus mitu variantus.
4. Dievu telojumi - paraleles ar hellenisma valdnieka kultu.
5. Dievi no cilvekiem ir atsvesinati. Tie liekas daudz balaki salidzinot ar Homera dieviem.
6. Sadziviski piezemetas ainas.
7. Racionala, skeptiska attieksmes pret naivu ticibu mitam.
Appolonija interesu centra ir geografija un mitologija. Vins skaidro vietu nosaukumus, apraksta upes, salu novietojumus. Vina valoda ir arhaizeda. izmantojis izteicienus un vardus, kas raksturigi episkajam stilam. Salidzinajumu sfera Appolonijs ir lidzigs Homeram. Vins salidzina cilvekus ar dzivniekiem augiem, udeniem, dabas stihijam. Biezi vien ar kokiem. Cilveku balsis ir ka veju auri. Tomer Appolonija salidzinajums ir plasaks. Vins salidzina cilveka dveseles stavokli ar ziediem. Appolonija salidzinajums ar uguni ir saistits ar cilveka emocionalo pasauli - milestiba ir lidziga ugunij. Salidzinajumi ir lidzeklis ka savienot varoneposu ar sava laika literaturas prasibam, ka ari kompozicionalas vienotibas lidzeklis. Tapat tie palidz izprast varonu dveseles stavokli, palielina ieksejo spriegumu un veido notikumu kompozicionalo saikni.

Kallimahs (ap 310.g.p.m.e.-240.g.p.m.e.)
Dzimis Kirene ieverojamu aristokratu gimene. Ieguvis literaru un filozofisku izglitibu Atenas. Stradajis par skolotaju, bet velak par Aleksandrijas bibliotekas vaditaju. Saja laika pieversas ari zinatniskiem petijumiem literaturas joma. Darba "Tabulas" (120 gramatas) Kallimahs devis pirmo grieku literaturas bibliografisku apskatu. Rakstija epigrammu himnas, elegijas, epiliju, ka ari zinatniskus apcerejumus. Saglabajusas tikai sesas himnas un 64 epigrammas. Atrasti 800 Kallimahu darbu fragmenti, kuri dod prieksstatu par vina zudusajiem darbiem. Kallimaha himnas nav prieks svinigiem, religiskiem svetkiem, tajas nav patosa, sviniguma un religiska rituala elementu. Vina himnas iz mazas miniaturas ar mitologisku sizetu. Tajas ir gan realas dzive telojums, gan ari politiski jautajumi.
Epigrammas tematika - milestiba, draudziba, literara polemika.
Ieverojamakais darbs - "Celoni" - vestijosu elegiju krajums 4 gramatas. tajas apkopoti nostasti par dazadu svetku, ritualu, nosaukumu izcelsanos. Krajuma nosleguma ir epilijs "Berenikes matu sproga", bet par darba saturu var spriest pec epilija "Hekale", kur stastits par "Herkaliju" svetku dibinasanu.
Aizstavedams maza forma dzeju, Kallimahs apkaroja lielo eposu, ciklisko poemu, kas nepadodas izsmalcinatais apdarei. Kallimahs saprata, ka izsmalcinatibai, lielu ideju nenoslogotai aleksandriesu dzejai mazas formas bija vairak piemerotas.
"Berenikas matu sproga"
Atdzejos Katulls. Sacerets par godu tam, ka Egiptes valdnieka Ptolomeja Evergeta sieva Berenike ziedojusi savu matu sprogu dieviem, lugdama, lai vinas virs atgrieztos no kara. Matu sproga no altara pazudusi. Galma astronauts tai pasa laika pie debesim atklajis jaunu zvaigznaju un atzinis, ka Berenikes matu sproga parversta zvaigznaja.
Par notikuso vesti pati matu sproga, kas nonakusi pie debesim parversta par zvaigznaju. Vina stasta par lielajam Berenikes skumjam par viru un no raudasanas zeltaina matu sproga bija gluzi mitra. Sproga stasta par to cik vinai zel bijis skirties no Berenikes zeltainas galvas, par to ka vina nonak pie Veneras un par savu parversanos un likteni starp pareja zvaigznem. Sproga nozelo savu parversanos un velas but atkal pie Berenikes - but valdnieces matu sproga.
Himna Zevam
Taja stastits par Zeva dzimsanu. Par to ka tas piedzimis Parasija Rejai. Kad tas piedzimis Reja to nomazgajusi, ievistijusi autinos un atdevusi Nedai, lai ta vinu aiznestu kalnos un audzinatu lielu. Neda - vecaka no nimfam, kas bija klat Zeva dzimsanas bridi. Vinai par godu to upi, kura nomazgaja Zevu nosauca par Nedu. Talak stastits par Zeva laimigo bernibu, par to ka tas tika aprupets. Talak stastits ka Zevs iecel sev kareivjus, kas klust par varoniem. Par Zeva milzigo varu par cilvekiem.
"Dod mantu un tikumu laudim!
Vai gan bez tikuma manta var cilvekus laimigus darit?
Vai pat tik tikumus bez mantas?
Dod tikumu, laimi mums visiem!"

Teokrits (310.g.p.m.e.-250.g.p.m.e.)
Dzimis Sirakuzas, ilgu laiku dzivojis Kosas sala. Vina talanta attistibu sekmeja dzejnieki Filets, Asklepiads un Leonids. Ap 270 gadu parcelas uz dzivi Aleksandrija. Vins ir "mazas formas" dzejnieks. Rakstija idilles, epigrammas, epilijus, enkomijus. Saglabajusas 30 idilles un 26 epigrammas. Vins ir bukoliskas dzejas parstavis. Un sis dzejas galvena iezime - lauku dzives idializacija, uz sis dzejas pamatiem Teokrits veidoja literaro zanru - idilli. Idilles - neliela aina no laucinieku un vienkarso pilsetnieku dzives. teokrita idillem ir pa dalai stastijuma, pa dalai dramatiska dialoga forma. Raksturigs ari apdziedasanas moments. Milestibas tema ir dominejosa. Biezi dabas telojums ir fons darbibas risinajumam. Izmantojot mitologiskus sizetus Teokrits ienes pats savu traktejumu (stasta par Herakla un Helas draudzibu), par nelaimigi iemilejusos ciklopu. Teokrita dailrades sekotaji - Vergilijs, Moshs, Bions.
1.idille
Taja ir daudz folkloras, ta ir dziesma par ganu, kurs ir iemilejies un jutas nomakts savas milestibas del, jo negrib paklauties milestibas varai. Vins neprot milet, jo pats Erots ir iekalis vinu vazas. Savas milestibas del vins mirst.
4.idille
Ganu saruna. Vini ir brivi cilveki - Bats un Koridons. Koridons gana Egona govis, jo tas ir devies uz Olimpiskajam spelem lidzi atletam Milonam, bet Korinda darbu pieskata Egona vecais tevs. Bats satiek Korindu un izprasna par pedejiem notikumiem. Saja saruna labi parada Korinda un Bata raksturi. Korinds - labsirdigs, letticigs, naivs, bet Bats - zinkarigs un ironisks.
6.idille
Divi gani Dafnids un Damoits skaista vasaras diena sacensas dziedasana. Dziesmu tema ir viena - par Plifema nelaimigo milestibu pret it ka vienaldzigo nimfu Galateju. Dafnids dzied Polifemam labvela varda, bet Daimonts it ka pasa Plifema varda.
15.idille
Ta ir viena no slavenakajam Teokrita idillem - Sirakuzietes jeb sievietes Adonida svetkos.
Attelota dzives aina, ar realistiskiem cilveka raksturiem, vinu interesem. Lidzas sadziviskajam ainam doti ari religiski elementi. Idille slave Egiptes valdnieka Ptolomeja Filadelfa devigumu.
Sarunajas divas draudzenes Gorgo un Praksinoja par to, ka nedrikst runat slikti par savu tuvako berna klatbutne. Uzsverts, ka cilveks censoties var panakt visu. Siki apraksta ka draudzenes posas uz pili, kur notiek kazas. Idille beidzas ar loti sadzivisku ainu, kur Gorgo jadodas majas taisit Dioklidam pusdienas.

Longs (apmeram 2. vai 3.gs.m.e.)
Nav drosu zinu, bet tiek uzskatits par romana "Dafnids un Hloja" autoru. Romans ienem izcilu un atsevisku vietu sengrieku romana zanra. Sizeta skaidriba, kompozicijas skaidriba, tas pacel pari si zanra citiem sacerejumiem, jo citiem ir raksturigs samezglots sizets, dazadu notikumu un piedzivojumu parmeriba. Longa prozas darbam piemit ipass ritms un poetisks krasnums. Romana attelota divu jauniesu milestiba, kas Erota rosinata pamazam parversas no neapzinatas ilgu tieksmes lidz kaisligam jutam.
Dafnids un Hloja
Abus jauniesus vecaki kadreiz bija pametusi un jauniesi izaug ganu vidu. Abi vel ir gandriz berni, kad jau iemilas viens otra, viniem vel jauzzina, kas ir milestiba. milas ilgu augsana tiek paradita paraleli dabai, ta tiek saskanota ar dabas paradibam. romana tiek aprakstita Hlojs nolaupisana un gusts, kuga bojaeja. Romana beigas jauniesi satiekas ar saviem bagatajiem vecakiem, tie vinus pazist, nozelo savu agrako ricibu un riko kazas saviem berniem.

Platona (427. - 347. g.p.m.e.)
Celojumos pa Dienviditaliju un Siciliju Platons iepazistas ar pitagoriesu macibu un vairakkart nesekmigi centies realizet dzive savas idealas valsts iekartas idejas. Ap 387.gadu p.m.e. Platons nodibinaja savu filozofisko skolu - Akademiju, kas turpinaja darboties vel ilgi pec Platona naves, lidz pat m.e. 6 gs. Platons bija idealists (vards "idealists" celies no Platona pamatuzskatiem par ideju pasauli iepreti jutekliskajai) savos meklejumos un uzskatos. Ari vina uzskati par cilveku kopuma, vina psihiskajiem procesiem un stavokliem ir ciesi saistiti ar augstakas ideju pasaules pastavesanu.
Platona etika vairak ir orienteta uz idealas, pilnigas cilveku kopibas radisanu, nevis uz atseviskas personibas audzinasanu. Vins nebija individualists, bet gan socialists, kuram galvenais ir izveidot vislabako, pec musdienu uzskatiem pat mazliet dievisku, valsts iekartu, kur katrai cilveku grupai ir savs konkrets uzdevums.
Cilvekus vins iedalija 3 grupas. Pirmas grupas cilveki ir valditaji, viedie, filozofi. Vini ir taisnigi, godigi, patiesi un atturigi, vini tiecas izprast visu skaisto un ideju pasauli. Talak nak cilveki, kuru raksturigakas ipasibas ir drossirdiba, viriskiba, pienakuma apzina, tadel Platons tiem iedalija kareivju un sargu uzdevumu. Bet tresa cilveku grupa miesiski ir parak piesaistita fiziskajai pasaulei, tadel tiem janodarbojas ar fizisko darbu - jaklust par zemniekiem, amatniekiem un janodrosina valsts materiala eksistence. Ta ka pirmas un otras grupas rokas atrodas visa likumdosanas un cilvektiesibu vara, vini nedrikst but savtigi un materiali ieintereseti, lidz ar to vini nedrikst preceties. Abam grupam ir jadzivo ka vienai lielai gimenei. So idealistisko un pat grieku valstis neiespejamo sadalijumu Platons izvirzija ka vienigo pilnigas valsts pastavesanas noteikumu, bet pilniga valsts ir nepieciesama, lai izaudzinatu pilnigus cilvekus.
Platonam eksiste divas pasaules, kas ir pilnigi atdalitas un atskirigi raksturojamas. Viena ir lietu pasaule, kas ir vienmer mainiga gan laika, gan telpa, saistita ar rasanos un zusanu, ta ir sajutama ar manu organiem. Otra ir ideju pasaule - ta nosaka jutekliskas pasaules esamibu, ta ir nemainiga, pastaviga un neuztverama. Ideju pasauli var aptvert tikai gara. Tikai lietu idejas ir istas nevis pasas lietas, tadel tikai idejas ir izzinas vertas, jo satur sevi lietu nemainigo butibu.
Platons cilveka izdala nemirstigu dveseli un mirstigu kermeni. Dvesele ir pielidzinata idejam, un ta ka tas eksiste pirms jutekliskam lietam, tad tas ir vienotas un nedalamas. Ari dvesele ka ideju zinasana eksiste pirms cilveka un ir nedalama un nemirstiga. Kermeni ir daudz materijas, lidz ar to tas ir dalams un mirstigs. Butiba kermenis cilveka eksistence ir kas nicinams un nosodams, pat iemieso visu launo, tas kalpo tikai ka cietums dveselei, no kura tai jaatbrivojas. Lai to izdaritu, dveselei jaattiras, jaapspiez jutekliskas tieksmes, jatiecas pec augstakas patiesibas. Tada veida cilveks klust pilnigs.
Platons, skaidrojot dveseli, izmanto lidzibu ar pajugu, kur kucieris ir prats, viens no zirgiem ir jutekliskas iekares, bet otrs - sapratiga griba. Viens zirgs tiecas vilkt dveseli, bet otram tuvaka skiet zeme, lidz ar to izversas cina dvesele, kas ir muziga cilveces problema - dvesele ir iekalta muziga sprieguma.
Platons bija reinkarnacijas atbalstitajs un uzskatija, ka tikai pec vairakkartejas iemiesosanas, kad dvesele attirijusies jau vairakas pakapes ta klust dieviska, pacelas augstak pie ideju pasaules durvim un zud iekseja pretruna, rodas harmonija un saskana virziba uz augstako punktu - ideju pasauli. Bet katra nakosaja dzive dvesele pardzimst vai nu cilveka vai dzivnieka, atkariba no ta cik tikumiga ta bijusi iepriekseja dzive. Ar tikumibu seit jasaprot, kura dveseles dala cilveka dzive bija visaktivaka.
1) Platons dveseli iedalija 3. dalas. Sapratigas dveseles dalas jeb prata augstakais tikums ir gudriba. Ar so dveseles dalu cilveks apsver savu ricibu, izglitojas un vadas pec augstakiem tikumibas un etikas principiem. Otra dveseles dala ir afektiva jeb emocionala, kuras augstakais tikums ir drossirdiba - ar sis dveseles dalas atbalstu cilveks izjut un izrada emocijas, ir spejigs uz lidzjutibu, sirsnibu, naidu, dusmam, uzupuresanos u.t.t. Bet tresa ir zemaka - jutekliska dveseles dala, kas ir vienada gan cilvekiem, gan dzivniekiem un augiem. Ta ir atbildiga par jutekliskam iekarem un baudam, kermena fizisko vajadzibu apmierinasanu. Sas dveseles dalas augstakais tikums ir passavaldisanas, atturiba. Katra cilveka ir visas tris augstak minetas dalas, bet dazos, kadas dalas parsvars ir lielaks.
2) Vissvarigaka dveseles funkcija ir izzina, jo izzina cilveku noved pie pilnibas. Izzina Platonam ir maciba par atturesanos jeb "anamnesis". Jebkura izzina ir dveseles atminas par ideju pasauli, kura ta mita pirms iemajoja cilveka. Ideju pasaule ir visa sakums, jutekliskas pasaules pamats un dveseles pirmavots.
Nemot vera izzinas veidus, Platons izdalija 2 veidu iespejamos celus, kados cilveks var nodzivot savu dzivi. Pirma ir izzinas dzive, kura cilveks par augstako merki uzskata izzinat patiesibu, un tada dzive ir laba pati no sevis, jo iemieso platoniska filozofiska uzskata kulminacijas punktu, cilveka idealo celu. Otra ir darbiga dzive, kas gan nenozime, ka cilveks dara visu, kas ienak prata, nevertejot izdarita launumu vai labumu, derigumu, bet gan sapratigas gribas ietekmets virza darbigo kermeni uz iecereto merki. Sada dzive ir laba tadel, ka nepieciesama.
Platona milestiba ir milestiba uz idejam, to pasaules pilniba vieniga dod milestibai attaisnojumu un augstako ideju. Protams, Platons, neizsledz ari cilveku milestibu, ta pat ir ipasi veicinama, tikai vins to izprot citadi, konteksta ar augsto ideju milestibu. Platoniska milestiba mekle tikai dievisko, ta atlauj milet tikai pilnibu un idealu, milet ar specigu gara un dveseles tieksmi. Izslapuso ta nedzirdi, izsalkuso nepaedina un neglito nenoglasta, jo cilveks vinam nav pasvertiba, tikai ideju iemiesotajs un atturigais skaistuma un pilnibas pieludzejs. Tikai ta milestiba, kas ved uz ideju, ir svetiga un istena, ta ir cilveka cieniga, bet ne milestiba uz lietam vai cilvekiem, kuri ir gaistosi un nepastavigi. Platons vienmer domaja, ka milet cilveka skaistumu nav verts, lai gan lidz zinamam laikam tas ir aizrautigi un jauki, jo skaistums ar laiku zud un paliek tuksums. Ari platoniska milestiba nav izprotama tada veida, ka tas ieviesies musu leksika, jo Platons pats sadu jedzienu neieviesa. Ta nav fiziskas milestibas nobeigums, bet gan tiesi milestiba uz idejam, uz augstako patiesibu, kurai viss dzivnieciskais un jutekliskais ir svess. Dieva Erota augsto speku un varu Platons ir atklajis daudzos "dialogos", bet jo ipasi dialoga "Dzires".
"Bet kas gan tad notiktu, ja tu butu skatijies vistirako daili un tikai to bez cilveka kermena un miesas, bez cilveku rotam un krasnuma, skatoties tikai so muzigo, dievisko daili. Vai tu vel domatu, ka si dzive ir nicinama, ja vari uz dievisko raudzities un taja kaveties? Vai tu nebutu parliecinats, ka tikai verojot ta, ka tas vajadzigs, skaisto var radit nevis patiesa ena, bet pasu patieso, jo tu vairs neesi pieversies enai, bet istenibai."
Viens no nozimigakajiem dialogiem ir "Valsts".
Galvenais saja dialoga ir idealas valsts uzbuves principi un filozofiskais pamatojums. Parrunajot ideologijas jautajumu idealaja valsts iekarta, sarunas dalibnieki pieskaras literaturai.
Pec Platona domam maksla, budama realas pasaules atdarinajums ir loti talu no lietu patiesas butibas atklasanas, patiesibu ar atdarinasanas lidzekliem nevarot nedz apjaust, nedz attelot. Platons nenoliedz makslas iedarbibas speku, tacu vienigais uzdevums, ko makslai un ari literaturai Platons izvirza ir audzinat pilsonus ar cildeniem paraugiem. Vajadzigs stingras atlases princips literaturas sacerejumu izvele izglitibas vajadzibam.

Marks Tulijs Cicerons (106.-43.g.p.m.e.)
Cicerons bija politisks darbinieks un lielisks rakstnieks, pedejais ieverojamais Romas republikas ideologs, kas tas iekartu pamatoja ar grieku politiskajam teorijam. Lidz musdienam saglabajusas 58 runas, virkne retorikas un filozofisko traktatu, 800 vestules. Dzimis 106.gada 3.janvari p.m.e. latinu pilseta Arpina un ir celies no jatnieku aprindam. Vina vecakiem bija sakar galvaspilseta, vinu draugu loka bija tolaik pazistamie oratori Antonija un Krass. Vecaki veledamies dot labu izglitibu abiem deliem - Markam un Kvintam parcelas uz dzivi Roma. Skola Cicerons apguva grieku klasisko literaturu. Scevola Paneteja iespaida sak intereseties par filozofiju. Cicerons vingrinajas runu sastadisana grieku un latinu valoda, sacereja poemas, tulkoja no grieku valodas proza un dzeja.
Ar dailrunibu nenacas nodarboties, jo 80.gadu sakuma ieksejo juku del tiesas nedarbojas, bet advokata darbibu uzsaka 80.gadu beigas. Leils Cicerona panakums bija Seksta Roscija aizstavesanas runai, bet pec drosmigas uzstasanas Roscija lieta, kur vins neaizskarot personigi pasu diktatoru Sullu, bet kritizejot Sullas rezimu, paliksana Roma kluva bistama. Kopa ar brali Kvinu dodas ilgstosa celojuma pa Griekiju un Mazaziju. Lielu ietekmi uz vinu atstaja Atenas un Rodosas sala pavaditais laiks.
79.gada atgriezas Roma un klust plasi pazistams un lidzko sasniedza laika noteikto vecumu, lai varetu klut par valsts amatpersonu, vinu sajos amatos ari ieveleja.
71.gada beigas sakas prava pret Verresu, Cicerons uznemas apsudzibas uzturesanu, lai gan Cicerons jau pirmas sesijas karta pieradija Verresa vainu, Cicerons publiceja savus materialus ka piecas runas pret Varresu.
66.gada Cicerons uzstajas ar savu pirmo politisko runu par pilnvaru pieskirsanu Pompejam, lai pabeigtu karu Mazazija.
63.gada klust par konsulu, atklaj Katelina sazverestibu un sanem "tevijas teva" nosaukumu. Saja laika top poemas "Par manu konsultu", " Par manu laiku", un cetras runas pret Katelinu.
58.gada Cicerons dodas trimda, jo vaja Katelinas piekriteji (Pompejs, Cezars, Krass). Sakas depresija. Raksta darbus par morali, etiku. 55.gada top lielais dialogs "Orators", bet 54.gada sak rakstit traktatu "Par valsti", kura cildina Romas valsts iekartu un apskata tas pagrimuma iemeslus. so traktatu uzdrosinas publicet tikai 51.gada.
Cicerons nosledzas no aktivas sabiedriskas dzives un dzivodams te savas majas, te pie sava drauga Atika, pieversas filozofijai. Cicerons sev nosprauda merki popularizet sabiedribai grieku filozofiju. Samera neilga laika (33 menesos) Cicerons bija pabeidzis lielako dalu savu filozofisko sacerejumu, to vidu "Hortenzijs" (lidz musdienam nav saglabajies, bet senatne tam bija liels iespaids, ar to sakas traktatu serija), "Par laba un launa robezam", "Par dievu dabu".
Pirmam kartam Cicerons uzskatija par pienakumu uzrakstit traktatu filozofijas aizstavesanai, kas bija pretruna ar romiesu uzskatiem. Traktata "Hortenzijs" Cicerons aizstav savu parliecibu un velesanos nodarboties ar filozofisko apceresanu, jo Ciceronam bija sevi jaattaisno romiesu acis. Vins bija sabiedriski politiskais darbinieks, kurs bija atklajis Katelina sazverestibu, bet tagad velejas nodarboties ar filozofiju.
Traktata "Par dievu dabu" Cicerons atspeko epikuriesu un stoiku argumentus par dievu esamibu, bet saviem sacerejumiem dod nevis ateistisku, bet gan agnosticisku formulejumu - neskatoties uz to, vai ir dievi vai nav, bet valsts religiju nepieciesams aizsargat.
51.gada Ciceronu nosuta par prokonsulu uz Kilkija provinci, sanem goda titulu - "imepratoru" par lielajiem panakumiem kara par kalnu ciltim.
50.gada Cicerons atgriezas Italija pilsonu kara prieksvakara. Dodas uz Griekiju pie Pompeja, bet 48.gada sakauj Pompeju un Cicerons dodas atpakal uz Italiju un izligst ar Cezaru. Par vienu no Cicerona draugiem klust Bruts, velakais Cezara slepkava. Pec Cezara nogalinasanas 44.gada Ciceronam atkal sakas aktivs politiskais darbibas laiks un sekmigi cinas pret Antoniju, kurs sevi uzskata par Cezara pecteci. Cinas literarais piemineklis pret Antoniju ir palikusas "Filipikas", tajas ir 14 runas.
Oktavians izliga ar Antoniju un nosledza savienibu. 43.gada 7.decembri Antonija agenti notvera Ciceronu un vinu nogalinaja, Antonijs paveleja nocirsto Cicerona galvu uzstadit Romas foruma oratoru tribine.

Informacijas avoti

Platons "Menons. Dzires" - Zvaigzne ABC, 1980.gads

A.Vorobjovs "Psihologijas vesture" - Riga, 1998.gads

Sengrieku literaturas antologija - Riga, Zvaigzne, 1990.gads

I.Tronskis - Antikas literaturas vesture - Latvijas valsts izdevnieciba, Riga, 1954.gads

A.Rubenis - Romas kultura - "Svetdienas Rits", 1993.gads

A.Rubenis - Senas Griekijas dzive un kultura - Riga, "Zvaigzne", 1994.gads

Kule M., Kulis R. - "Filosofija" - apgads "Burtnieks", 1996.

P.J.Anstrats, - "Civilizacijas vesture" R., "Karogs" - 1995., 153.lpp.

I.Kenins - Seno laiku vesture II - Zvaigzne ABC, 1994.gads

Metodisks lidzeklis - Seno laiku vesture 2.dala - Riga, 1995.gads

Pasaules vesture 1. dala. - Senie laiki - RaKa, latviesu izdevums, 1997.gads